Ir noticis tas, par ko brīdināja kritiskākie no starptautisko notikumu apskatniekiem un ko kategoriski līdz šim noliedza ASV adminstrācijas pārstāvji. Proti, ASV atkāpjas no Tuvajiem Austrumiem.
Laikrakstam “The Wall Street Journal” to esot atzinušas ne tikai amatpersonas arābu valstīs un Eiropā, bet neformāli – pat pašās ASV. Turklāt šo atkāpšanos Krievija un Irāna izmantojusi, lai nostiprinātu savu lomu un ietekmi reģionā, un ar to jau rēķinoties citas reģiona valstis.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šonedēļ pat publiski paziņoja, ka sarunas ar Turciju būs efektīvākas nekā neauglīgas sanākšanas ar ASV. Arī Turcija, kaut būdama NATO valsts, vismaz atklāti neiebilst Krievijas pieaugošajai ietekmei Tuvajos Austrumos. Turklāt Turcijai svarīgas labas attiecības ar Irānu, kas tāpat savu politiku Sīrijā īsteno sadarbībā ar Kremli.
“Mēs turpinām būt sakaros ar amerikāņiem, taču katru reizi, kad panākam kaut kāda veida vienošanos, amerikāņi no tās atkāpjas,” norāda Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
“Vienmēr labākais risinājums ir politisks risinājums,” piebilst Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu. “Mēs ļoti cenšamies panākt ugunspārtraukšanu visā valstī un sākt miera sarunas. Mūsu centieni turpināsies arī nākamajā periodā. 27.decembrī, kad Maskavā notiks Turcijas-Krievijas-Irānas samits,” piezīmē Čavušoglu.
Sīrijas temats strauji atgriezās pasaules ziņu virsotnē nedēļas sākumā, kad noliktajā laikā tomēr nesākās līdz šim nemiernieku kontrolētās Alepo daļas evakuācija. Šim mērķim atdzītie zaļie autobusi stāvēja tukši. Tikmēr notika aplenktās pilsētas austrumu daļas apšaude.
Apvienotās Nācijas vēstīja, ka saņem daudzus ziņojumus par mērķtiecīgu izrēķināšanos un 6000 kaujinieku piespiedu uzņemšanu Sīrijas valdībai lojālajā armijā.
Dienā, kad gaidītā evakuācija nesākās, Sīrijas presidents Bašars al Asads sniedza interviju Krievijas televīzijas kanālam. “Runājot par Alepo, pilsētas atbrīvošana, protams, ir svarīga. Taču, pirms mēs par to runājam, pilsēta ir jānodrošina no ārpuses. Tādā nozīmē, ka jāattīra no teroristiem piegulošās teritorijas. Tiktāl pilsētas rajoni, kuros mīt teroristi ir vien daži kvadrātkilometri, taču teroristi ir arī ārpus pilsētas. Viņi turpina apšaudes ar raķetēm un granātmetējiem. Pirms divām dienām vairāki cilvēki gāja bojā un desmitiem tika ievainoti. Tādēļ Alepo atbrīvošana nebeidzas ar pašas pilsētas atbrīvošanu. Mums tā jānodrošina arī no ārpuses,” norāda al Asads.
Saskaņā ar vienošanos, kuras detaļas nav zināmas, otrdienas rītā bija jāsākas civilo iedzīvotāju evakuācijai. Savukārt opozīcijas kaujiniekiem būtu jānodrošina iespējas izvēlēties – pāriet valdības pusē vai atkāpties uz citām nemiernieku kontrolētajām teritorijām.
Vienošanās panākta, izmantojot bezizeju, kādā nonāca Alepo nemiernieki un viņus atbalstošie civiliedzīvotāji. Oficiālā Damaska lietoja daudz kritizēto “mirsti vai padodies” stratēģiju – pilnu blokādi, nepieļaujot arī humānās palīdzības, pārtikas un medikamentu piegādes.
Alepo atgriešanās Asada valdības kontrolē iezīmē līdz šim lielāko pavērsienu sešus gadus ilgušajā karā. Līdz ar to oficiālās Damaska pārvaldē atrodas visas lielākās pilsētas valsts rietumu daļā. Savukārt kurdu kaujinieki un teroristiskā “Daīš” turpina kontrolēt plašus apgabalus salīdzinoši mazāk apdzīvotajā un tuksnešainajā austrumu daļā.
Jau vēstīts, ka Asada spēkiem, palīdzot Krievijas aviācijai, Irānas un kustības ''Hezbolah'' kaujiniekiem, izdevās atkarot Alepo. Šobrīd noteikts pamiers, lai pilsētu spētu pamest Asada pretinieki. Vienlaikus sākas humānās palīdzības piegādes.
Otrdien izskanējis, ka Asada spēki nogalinot mierīgos iedzīvotājus, tostarp redzamāko nemiernieku vadoņu ģimenes. Krievijā šo informāciju noliedza, apgalvojot, ka civiliedzīvotājus slaktējuši bēgošie nemiernieki, kuru vidū ir vairāki savās starpā konkurējoši grupējumi.
Infografika: Sīrijas konflikts – kas, par ko un ar kādu atbalstu karo 
