Vācijas kanclere Angela Merkele, saskaroties ar masveidīgo Sīrijas bēgļu pieplūdumu, jau iepriekš brīdināja, ka afgāņu bēgļus visbiežāk gaidīs noraidījums. Viņiem esot jānodarbojas ar savas valsts atjaunošanu. Tomēr realitātē drošības situācija Afganistānā ir katastrofāla un, izņemot likumīgās valdības kontrolēto Kabulu un atsevišķas teritorijas ārpus galvaspilsētas, stāvoklis Afganistānā rada pieaugošu satraukumu.
„Piemēram, jaunais vīrietis, kurš nupat tika deportēts no Bavārijas un gāja bojā sprādzienā. Teikt – viņam nepaveicās – tas ir pretrunā ar mūsu pienākumiem pret humānismu, dāmas un kungi!” sacīja Šlēzvigas-Holšteinas pavalsts premjerministrs Torstens Albigs.
Par spīti oficiālajai NATO spēku atvilkšanai, kā arī solījumiem par pilnīgu ASV bruņoto vienību atvilkšanu, ko solīja ASV prezidents Baraks Obama, situācija Afganistānā ir dramatiska un pēdējā laikā arvien pasliktinās. Plašas teritorijas ir „Taliban” kontrolē vai atsevišķu cilšu un vietvalžu armiju ietekmē. Uz šī fona ziņas par Ķīnas bruņotā transporta pārvietošanos un operācijām Afganistānā izraisa pastiprinātu uzmanību.
Vienlaikus sarunā ar „Financial Times” apskatnieki atzīst, ka Ķīna, iespējams, izjutusi spiedienu iesaistīties Afganistānā, ņemot vērā drošības vakuumu, ko rada ASV spēku atvilkšana.
Ķīnai un Afganistānai ir kopīga robeža, turklāt oficiālajai Pekinai ir pamats bažīties par islāmisko terorismu tās teritorijā. Šādas ziņas parādās laikā, kad Baltā nama jaunais saimnieks pasludinājis izdevumu pieaugumu bruņotajiem spēkiem. ASV ieroču ražotāji tradicionāli bijuši Republikāņu partijas atbalstītāji, turklāt Afganistānas kampaņu un „Taliban” režīma gāšanu Kabulā sāka republikāņu prezidents Džordžs Bušs juniors.
„Nacionālā drošība, lai amerikāņi atkal būtu drošībā, ir Trampa darba kārtības pamatā. Ar prezidentu Trampu Amerika atkal būs stipra – gana stipra, lai aizstāvētu mūsu nāciju, mūsu sabiedrotos un mūsu intereses visā pasaulē,” atgādināja ASV viceprezidents Maiks Penss. „Šobrīd prezidents Tramps strādā pie plāniem, kā padarīt ASV bruņotos spēkus – dižākos kaujas spēkus, ko pasaule redzējusi -, vēl stiprākus. Mēs atjaunosim mūsu armiju, mēs atjaunosim demokrātijas arsenālu, mēs nodrošināsim mūsu karavīriem, jūrniekiem, gaisa, jūras un robežapsardzības spēkos dienošajiem resursus un apmācību, kas nepieciešami sekmīgai uzdevumu veikšanai un drošai nonākšanai mājup. Mēs vajāsim un iznīcināsim „Daīš” grupējumu tā saknē, un tas vairs neapdraudēs mūsu ļaudis un mūsu nāciju,” norādīja Penss.
Oficiālā Pekina noliegusi, ka tās bruņotie spēki atrodas Afganistānā, taču apstiprinājusi, ka saziņā ar Kabulu tiek īstenotas pretterorisma operācijas.
Tikmēr ASV analītiķi norāda, ka mūsdienās šāds formulējums ir izplūdis. Formāli realizētas kā policijas operācijas, tās tikpat labi var būt pilna mēroga kaujas operācijas, ko īsteno policijas spēki. To apstiprina arī tanku un bruņoto transportlīdzekļu lietošana šajās operācijās.
Tiek atzīts, ka tieši attiecības ar Ķīnu būs lielākais ASV prezidenta Donalda Trampa ģeopolitiskais izaicinājums. Nule notikusi abu valstu līderu telefonsaruna, kuru puses raksturojušas kā sirsnīgu un konstruktīvu. Tomēr pirmā saruna prezidenta amatā Baltā nama saimniekam bijusi nevis ar Ķīnas Tautas Republikas, bet gan Taivānas vadītāju. Savukārt oficiālā Pekina Taipeju uzskata par separātisku režīmu un neatzīst to ne kā Ķīnas vēsturisko mantinieci, nedz arī kā suverēnu starptautisko tiesību subjektu.
