Uz 21. ANO Klimata konferenci Parīzē pulcēsies delegāti no vairāk nekā 190 pasaules valstīm. Gandrīz divu nedēļu ilgo diskusiju laikā valstu pārstāvji spriedīs par jaunu klimata pārmaiņu līgumu ar mērķi pretoties cilvēka darbības izraisītās globālās sasilšanas procesiem. Pirms gaidāmās konferences virkne politiķu un ekspertu ir prognozējuši, ka šī ir labākā iespēja kopš 2009.gada Kopenhāgenas tikšanās panākt ievērojamu progresu cīņā pret globālās temperatūras celšanos.
Pirms gaidāmās konferences pētnieciskā grupa “Globe Scan” ir publiskojusi pētījumu par iedzīvotāju attieksmi pret jauno klimata pārmaiņu līgumu 20 pasaules lielākajās valstīs. Un pētījuma rezultāti daudziem ir izrādījies negaidīts pārsteigums.
Ja pirms sešiem gadiem klimata pārmaiņas par ļoti nopietnu problēmu uzskatīja 63% iedzīvotāju, tad tagad vien nedaudz mazāk par pusi. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka tikai trijās bagātākajās valstīs – Spānijā, Krievijā un Turcijā - iedzīvotāju atbalsts izlēmīgākai valdību rīcībai ir pieaudzis. Tikai šajās trijās valstīs un vēl arī Francijā valdības aktīvāku iesaistīšanos klimata pārmaiņu apkarošanā atbalsta vairāk nekā puse iedzīvotāju. Pārējās valstīs atbalsts ir vidēji par 10 līdz 15%.
“Globe Scan” pārstāvji norāda, ka arvien mazāk cilvēku vēlas tiešām ambiciozu un visām valstīm saistošu klimata līgumu, dodot priekšroku daudz maigākai pieejai.
Pētnieki pieļauj, ka daudzās no valstīm šāda nostāja ir izskaidrojama ar ekonomisko recesiju, kā arī pastiprinātu iedzīvotāju uzmanības pievēršanu arī tādiem jautājumiem kā drošība un terorisms. Turklāt daudzi ir nobažījušies par to, kādu iespaidu apņemšanās ievērojami samazināt kaitīgos izmešus atstās uz valstu ekonomisko stāvokli.
Savukārt bijušais ANO izpildsekretārs Ivo de Bors, kurš tagad darbojas Globālās Zaļās izaugsmes institūtā, atzīst, ka vēl viens iemesls atbalsta samazinājumam var būt tas, ka pēc Kopenhāgenas samita sekoja vilšanās par nespēju sasniegt ambiciozos mērķus.
Eiropas Savienība šonedēļ brīdināja, ka līdz globāli saistošā līguma noslēgšanai vēl ir ļoti tāls ceļš ejams. Eiropas Savienības klimata komisārs Migels Ariass Kanjete atzinis, ka pašreizējais līguma piedāvājums ir pārāk garš un pārāk sarežģīts. Kanjete paudis pārliecību, ka līgums Parīzē noteikti tiks parakstīts, vienlaicīgi izsakot bažas, ka gala iznākumā var nākties vienoties par zemāko kopsaucēju.
Klimata tēmu piektdien, 27.novembrī, savas vizītes laikā Kenijā pieminējis arī Romas pāvests Francisks, prognozējot – ja atsevišķu personu un valstu savtīgās intereses ņems virsroku pār kopējo labumu, sekas var būt katastrofālas. Kā norāda aģentūra AFP, lai arī neviens nav nosaukts vārdā, visticamāk, šī ziņa ir bijusi domāta lielajām industrijām un tā dēvētajām pirmās pasaules valstīm, kuras visai nelabprāt iesaistās globālās sasilšanas mazināšanā.
Sagaidāms, ka šajā nedēļas nogalē daudzviet pasaulē notiks plašas klimata jautājumiem veltītas demonstrācijas, kurās desmitiem tūkstoši cilvēku plānojuši palielināt spiedienu uz gaidāmās Parīzes konferences dalībniekiem.
