Vērojama ažiotāža sadzīves preču un elektronikas veikalos. Dažās pilsētās izpirktas pat lietotas automašīnas. Vismaz seši automašīnu tirdzniecības pārstāvji Krievijā apturējuši darbību. Savus izstrādājumus tirgot pārtraucis arī informācijas un tehnoloģiju gigants “Apple”.
„Vieniem tas ir šoks. Nedēļām ilgi viņi sekoja rubļa un eiro kursa svārstībām un tagad nespēj noticēt, ka viņu dzīves līmenis strauji krities,” stāsta Maskavā strādājošais žurnālists Aleksejs Stefanovs.
„Viņi vairs nevarēs vairākas reizes gadā doties atpūsties uz ārzemēm un dzīvot komfortabli, kā bija pieraduši. Nāksies mazāk tērēt pārtikai un veselībai. Savukārt maskavieši ar zemākiem ienākumiem notiekošo uztver ne tik sāpīgi. Saprotams, viņu alga attiecībā pret eiro ir sarukusi uz pusi. Tomēr par precēm un komunālajiem pakalpojumiem tik un tā jānorēķinās rubļos, bet cenas tik strauji neaug. Šie cilvēki nav dzīvojuši ar vērienu un māk ietaupīt. Tāpēc ziņas par rubļa kritumu viņus īpaši neuztrauc,” saka Stefanovs.
Savukārt Maskavas Augstākās ekonomikas skolas pasniedzējs Andrejs Suzdaļcevs apgalvo, ka rubļa kritums sevišķi neietekmēs Baltijas valstis. „Nedomāju, ka rubļa kritums kaut kā spēcīgi jūs ietekmēs. Latvija ir tranzītvalsts Krievijai, un Krievija pieliek visas pūles, lai šo tranzītu samazinātu. Tas ir valstisks uzdevums. Teikšu godīgi, Krievijai Baltija nav vajadzīga,” saka Suzdaļcevs.
Ziņots, ka pēc otrdien piedzīvotā smagā rubļa krituma, Krievija trešdien savu nacionālo valūtu sāka glābt, tirgojot valūtas rezerves.