Daļa no dzīvajā ķēdē stāvošajiem cilvēkiem turēja pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vērstus plakātus, kā arī plakātus Ukrainas valstiskuma un armijas atbalstam. Aculiecinieki stāsta, ka ķēde stiepusies vairāk nekā kilometra garumā. Pašlaik pie Mariupoles iedzīvotāji arī piedalās tranšeju rakšanā un citos armijas atbalsta pasākumos.
Liela daļa Mariupoles iedzīvotāju gan arī mēģina pamest pilsētu, baidoties, ka to varētu piemeklēt Doņeckas un Luhanskas liktenis, kuru apkārtnē turpinās aktīva karadarbība. Britu raidsabiedrība BBC fiksējusi automašīnu rindu vairāku kilometru garumā, kas cenšas izbraukt no pilsētas rietumu virzienā. Pēdējais Ukrainas armijas kontrolpostenis pie Mariupoles atrodas vien divdesmit kilometru attālumā no teritorijas, kuru pārņēma separātistu kaujinieki pēc tam, kad pēc Ukrainas varasiestāžu ziņām viņiem nāca talkā bruņutehnika un Krievijas armijas gaisa desanta karavīri no Krievijas teritorijas.
Mariupole, kurā dzīvo aptuveni pusmiljons iedzīvotāju, pašlaik ir pasludināta par Doņeckas apgabala pagaidu galvaspilsētu. Tur izvietots arī apgabala gubernatora Serhija Tarutas birojs. Ukrainas bruņotie spēki Mariupolē iegāja jūnijā, kad tur pēc Doņeckas un Luhanskas scenārija kaujinieki mēģināja sagrābt varu. Pilsētā bāzēts arī viens no Nacionālās gvardes brīvprātīgo bataljoniem, kuram dots nosaukums "Azov".
