Daudzi iedzīvotāji no pilsētas evakuējušies, taču palikušie pirmdien patriotiskās noskaņās sāka skolas gaitas – ar valsts karogiem rokās un skanot valsts himnai.
„Ja godīgi, esmu nedaudz satraukta. Taču, kā skolotāja es nedrīkstu to izrādīt,” stāstīja franču valodas skolotāja Tatjana Gucina.
Pagājušajā nedēļā, pastāvot bažām par Krievijas armijas un separātistu kaujinieku apvienoto spēku iebrukumu, Mariupolē notika plašs mītiņš vienotas Ukrainas atbalstam. Pēc tam sākās aktīva pilsētas nocietināšana. Brīvprātīgie iedzīvotāji palīdzēja bruņotajiem spēkiem rakt tranšejas un izvietot prettanku barjeras. Tika izveidota arī simboliska cilvēku ķēde.
Jau ziņots, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas, aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokrieviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem, un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulārās daļas iebruka Ukrainā.
