Pēc 13. novembrī notikušajiem terora aktiem Parīzē, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons bija pirmais ārvalstu līderis, kurš ar Francijas prezidentu Fransuā Olāndu diskutēja par nepieciešamību ciešāk sadarboties cīņā pret teroristu grupējumu „Daīš”. Lielbritānija solīja atļaut Francijas spēkiem izmantot savu bāzi Kiprā, kā arī sniegt atbalstu franču iznīcinātāju uzpildīšanai gaisā. Taču par iespējamo Lielbritānijas iesaistīšanos gaisa triecienu veikšanai Sīrijā pagaidām nevar būt ne runas, jo parlaments šādas darbības ir aizliedzis.
Gan 2013. gadā, gan arī pērn britu parlaments divreiz noraidīja Deivida Kamerona valdības ierosinājumu iesaistīties operācijā pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, izpelnoties arī asu opozīcijā esošo leiboristu neapmierinātību ar plānoto politiku. Pēc Parīzes terora aktiem premjerministrs Kamerons ir aicinājis jau nākamajā nedēļā sarīkot vēl vienu balsojumu, un šoreiz ir ļoti liela iespējamība, ka parlamentārieši šo iniciatīvu varētu atbalstīt.
Lai arī leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins ļoti aktīvi iebilst pret gaisa triecienu uzsākšanu, liela daļa no leiboristu parlamentāriešiem tomēr apsver iespēju atbalstīt konservatīvās partijas valdības piedāvājumu. Līdz ar to partijas vadītājam ir jau vistuvākajā laikā jāpieņem lēmums, vai ļaut deputātiem balsot pēc savas sirdsapziņas, vai arī mēģināt viņus atrunāt no dalības šajā balsojumā. Korbins jau ir izplatījis savas partijas deputātu vidū aptauju, prasot viņu viedokli par uzlidojumiem Sīrijai, pretī saņemot arī brīdinājumus par to, ka viņam savas nostājas dēļ var nākties atkāpties no Leiboristu vadītāja posteņa.
Vienlaicīgi arī Deivida Kamerona valdības ārlietu un aizsardzības ministri ir apņēmuši šajā nedēļas nogalē zvanīt daudziem opozīcijas deputātiem, cenšoties viņus pārliecināt tomēr balsot par militārās operācijas uzsākšanu Sīrijā. Pats Deivids kamerons, uzrunājot britu sadraudzības valdību vadītājus Maltā, norādījis, ka cīņā pret cīņā pret grupējumu „Islāma valsts" ir nepieciešama rūpīgi pārdomāta un efektīva rīcība.
Taču tā vien liekas, ka daudzus no vienkāršajiem iedzīvotājiem šādi solījumi neapmierina. Daudziem vēl ir ļoti spilgtā atmiņā britu līdzdarbošanās operācijās Irākā un Afganistānā un tiek uzsvērts, ka vienīgais (pēdiņās) „sasniegums” ir panāktā destabilizācija šajās valstīs.
Tieši tāpēc, atsaucoties protesta kustības „Apturēt karu koalīcija” aicinājumam, 28.novembrī Londonas ielās izgāja aptuveni četri tūkstoši cilvēku. Kustības līderis Endrjū Marrejs demonstrantiem paudis pārliecību, ka Sīrijas konfliktu nav iespējams atrisināt ar bombardēšanu un tas arī netiks panākts. Protestētāji arī uzsver, ka līdzšinējā pieredze ir pierādījusi premjera solītās rūpīgās militārās plānošanas trūkumu, tāpēc uz pozitīvām pārmaiņām nav vērts cerēt arī nākotnē.
