Līva Rauhvargere: Premjerministra kungs, paldies, ka atradāt laiku šodien intervijai.
Sauļus Skvernelis: Paldies jums, ka uzaicinājāt.
Līva Rauhvargere: Eiropas un Baltijas reģiona drošība ir tas, kas starp valstu līderiem tiek apspriests teju katrā sanāksmē. Kādi no Lietuvas pozīcijām un pieredzes šobrīd ir galvenie draudi mūsu reģionam?
Sauļus Skvernelis: Te nav ilgi jādomā. Mums ir kopīgs visai agresīvs kaimiņš. Tāpēc mums ir jāizdara mūsu mājasdarbs – mums ir jāsasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta, ko mēs esam apsolījuši aizsardzībai. Mums ir jāīsteno Varšavas galotņu tikšanās lēmumi, lai Baltijas valstīs būtu vairāk NATO bruņoto spēku, kā arī jākoordinē mūsu kopīgie spēki gan ārpolitikā, gan aizsardzības politikā.
Lai būtu profesionāla rezerve armijai
Līva Rauhvargere: Runājot par militāro drošību, Lietuva ir ceļā uz obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Jūsu iecere ir, ka līdz 2019.gadam varētu tikt iesaukti visi nestudējošie jaunieši. Ko tas prasīs no Lietuvas budžeta un kādu rezultātu jūs sagaidāt no šī soļa?
Sauļus Skvernelis: 2015.gadā mēs jau šo pirmo soli izdarījām – mēs atjaunojām iesaukšanu. Šajos divos gados ir bijuši 6000 jauniešu, kuri labprātīgi šīs kvotas aizpildījuši. Lai cilvēkus nevajadzētu atraut no mācībām, no biznesa, no ģimenes, pašlaik tiek apspriests projekts, ka varētu iesaukt visus, sākot no 18 gadiem.
Šie iesauktie cilvēki ir ļoti svarīgi, jo tā ir profesionāla un labi sagatavota rezerve armijai.
Līva Rauhvargere: Statistika rāda, ka pēdējos gados Lietuvā atkal pieaug emigrācijas līmenis. Izskan viedokļi, ka jauniešu vidū bailes no obligātā militārā dienesta ir būtisks aizbraukšanas iemesls. Vai jūs nebiedē šāda tendence?
Sauļus Skvernelis: Tas ir nepareizs viedoklis, jo pēdējos divos gados visu skaitu, kas ir jāiesauc, ir aizpildījuši brīvprātīgie. Tātad neviens piespiedu kārtā nav iesaukts. Ja mēs gribam dzīvot drošā valstī un droši būvēt savu biznesu un lai mūsu ģimenes nekas neapdraud, tad mums vajadzētu nevis bēgt un izvairīties no sava svēta pienākuma, kas īstenībā ir tikai deviņi mēneši dienestā, bet to izpildīt. Pretējā gadījumā nav iespējams dzīvot drošā valstī.
Par izglītību, pret nevienlīdzību
Līva Rauhvargere: Runājot par emigrāciju, arī Latvija jau ilgstoši mēģina apturēt iedzīvotāju aizbraukšanu. Mums pat bija speciāls aizbraukušo reemigrācijas plāns, bet tas neizrādījās pārāk efektīvs. Kādiem konkrētiem soļiem Lietuva strādā pie emigrācijas bremzēšanas?
Sauļus Skvernelis: Pirmais ir reģionālo problēmu risināšana. Tas nozīmē, ka ir jārada kvalitatīvi pakalpojumi, darba vietas reģionos. Otrs mērķis ir samazināt iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību. Galvenais līdzeklis ir iedzīvotāju ienākumu pieaugums.
Vēl – izglītība. Mēs vakar sākām augstākās izglītības reformu. Tās rezultātā jauniešiem būs iespēja gan iegūt Lietuvā augstas kvalitātes izglītību, gan labu darbu.
Plānojam palīdzēt jaunajām ģimenēm iegādāties pirmo mājokli. Savukārt iemesls, kādēļ cilvēkiem ir grūti atgriezties - jo bērniem ir grūti integrēties mācību sistēmā. Un ir nolūks to sakārtot līdz pirmajam septembrim.
Enerģētikas projektos jāstrādā kopā
Līva Rauhvargere: Ar Latvijas premjeru Māri Kučinski šodien runājāt arī par Baltijas enerģētisko neatkarību. Šajā jomā darbs iesākts vairākos virzienos. Kurš no šiem projektiem šobrīd ir Lietuvas prioritāte?
Sauļus Skvernelis: Es gribu izcelt divus. Viens ir elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu. Otrs, protams, ir gāze. Un šajā ziņā Lietuvai ir, ko piedāvāt. Baltija var kļūt pilnīgi neatkarīga. Te būs svarīgi Latvijas lēmumi. Latvijai beigsies daži līgumi ar "Gazprom" un pastāvēs iespēja pilnībā nodrošināt neatkarību.
Ja šādus lielos enerģētiskos projektus Lietuva, Latvija un Igaunija veidos katra atsevišķi, tās būs milzīgas investīcijas un ietekmēs arī cenu patērētājiem.
Bet Lietuva ar savu pašreizējo infrastruktūru faktiski spēj apgādāt visas Baltijas valstis.
