Aptaujas gan liecina, ka britu sabiedrība šajā jautājumā ir ļoti sašķelta un par referenduma iznākumu pārliecības nav nevienam. Lai arī aģitācijas kampaņa turpināsies vēl atlikušo mēnesi, diplomātiem jau šo piektdien sāksies neitralitātes periods.
- Lielbritānijas valdība nav neitrāla
- Britiem nav vīzijas par Lielbritāniju ārpus ES
- Britu politiķu diskusijas par ES jau ir panākums
- Lielbritānija negrasās diskutēt par izstāšanos no NATO
Lielbritānijas valdība nav neitrāla
Latvijas Radio: Ir pagājuši tikai daži mēneši kopš manas pēdējās sarunas ar vēstnieci Sāru Kouliju. Tobrīd oficiālā kampaņa vēl nebija sākusies. Jūs esat pavisam nesen ieradies Rīgā un Jums, visticamāk, ir svaigs skatījums par to, kas pašlaik notiek Lielbritānijā. Līdz referendumam ir atlicis mazāk par mēnesi. Par spīti tam, ka abas kampaņas norāda uz to, ka šis būs dzīves laikā svarīgākais balsojums, aptaujas liecina, ka balsis ir sadalījušās ļoti līdzīgi un arī ar aktīvu aģitāciju šie skaitļi mainās ļoti negribīgi. Kā jūs to izskaidrotu?
Tims Kolijs: Jums ir taisnība, ka aptaujās balsis ir sadalījušās 50 pret 50, un tas tikai apstiprina, ka mēs esam ļoti aizraujošas kampaņas vidū. Politiķi runā par to, kādu iespaidu atstās iespējamā izstāšanās no ES vai palikšana tajā, kādas būs sekas uz Lielbritānijas ekonomiku un lomu starptautiskajā politikā.
Es gribu uzsvērt, ka Lielbritānijas valdība šajā kampaņā nav neitrāla, jo uzskata, ka valsts interesēs ir palikt ES, jo tas nāktu par labu mūsu drošībai, labklājībai un ietekmei pasaulē.
Man gan ir radusies sajūta, ka vismaz šeit, Latvijā, Lielbritānija tiek uztverta kā spītīgs puika, un tas vēstījums, kas tiek nosūtīts, ir pilnīgi pretējs Jūsu teiktajam.
Manuprāt, pašlaik mēs varam redzēt ļoti kaislīgu kampaņu, un premjerministrs Kamerons ar visu sirdi un dvēseli aģitē par to, lai Lielbritānija paliktu ES. Vēl viena lieta, kas jāņem vērā, ir tāda, ka sāk parādīties ļoti nopietnas analīzes par izstāšanās radītajiem riskiem. Novērtējumus par iespējamo iespaidu uz Lielbritānijas ekonomiku un iedzīvotājiem sniedz gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan OECD, gan nopietni ekonomikas komentētāji un Anglijas banka. Kaut vai Finanšu ministrijas pētījums par to, ka izstāšanās katrai britu mājsaimniecībai izmaksātu 7000 eiro gadā. Jo tuvāk nāk balsojums, jo šādi argumenti atstās arvien lielāku iespaidu uz cilvēkiem, kas dosies balsot.
Vai tas, ka atbalstītāju un pretinieku skaits īpaši nemainās, varētu nozīmēt to, ka politiķi nespēj uzrunāt kādu sabiedrības grupu? Aptaujās redzams, ka aptuveni 15% vēlētāju nav izlēmuši, par ko balsot. Vai šāda situācija nevarētu liecināt par to, ka referendums būs protesta balsojums pret visām vadošajām britu politiskajām partijām?
Šāda iespēja ir.
Taču, manuprāt, kampaņa sāk sasniegt faktiski jebkuru valsts iedzīvotāju. Pat tos, kurus neinteresē politika.
Pirms mēneša kādā aptaujā tika secināts, ka aptuveni puse no vēlētājiem labāk runātu par deju šovu televīzijā, nevis par ES. Manuprāt, tas tagad ir mainījies. Būs ļoti interesanti vērot, kādu ietekmi kampaņa atstās uz jauniem cilvēkiem, kuri parasti nav paši uzticamākie vēlētāji, taču kuri ir vieni no galvenajiem palikšanas kampaņas atbalstītājiem. Ja ES atbalsta kampaņai izdosies uzrunāt tieši šos jaunos vēlētājus, tam varētu būt ievērojama ietekme uz balsojuma iznākumu.
Britiem nav vīzijas par Lielbritāniju ārpus ES
Kas, jūsuprāt, ir galvenie kampaņas jautājumi – ekonomika, attiecības ar ES, kādi iekšpolitiskie jautājumi vai kaut kas cits?
Pagājušajā nedēļā priekšplānā izvirzījās divas tēmas. Proti, drošība un valdības argumenti par to, ka palikšana ES ir Lielbritānijas drošības interesēs. Turklāt drošība ne tikai NATO ietvaros, lai arī tas ir mūsu drošības stūrakmens, bet arī ES ciešāka sadarbība ar NATO. Un otrs jautājums, protams, ir par ekonomisko ietekmi.
Dažas aptaujas liecina, ka migrācijas jautājumi ievērojami pārspēj ekonomiskos apsvērumus. Tie ir aptuveni 54% pret 21%. Šis imigrācijas jautājums ir gan par ES pilsoņiem Lielbritānijā, britiem Eiropā un trešo valstu pilsoņiem gan Lielbritānijā, gan ES. Manuprāt, šī jautājuma dēļ tiek izplatīts ļoti liels skaits dezinformācijas un dažādu baumu. Kaut vai, piemēram, baumas par to, ka visiem latviešiem būs jāpamet Lielbritānija, ja tā izstāsies no ES. Ko britu valdība dara, lai šādas bažas mazinātu? Vai varbūt šis jautājums joprojām ir ļoti spēcīgs trumpis, ko izmantot pret saviem oponentiem?
Manuprāt, britu valdība ir saņēmusi ļoti labu vienošanos no Eiropas partneriem, kas novērsīs pašu britu bažas par mūsu labklājības sistēmas negodprātīgu izmantošanu. Es runāju par vienošanos, kas liegs ieceļotājiem no ES piekļuvi britu labklājības sistēmai četru gadu laikā.
Manuprāt, tā ir godīgākā pieeja. Man liekas, ka tieši imigrācijas jautājumā izstāšanās kampaņas pārstāvji ir sašķelti. Te mēs runājam par imigrācijas pretiniekiem no Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas no vienas puses un daudz liberālākas ekonomiskās pieejas atbalstītājiem no otras. Šīs grupas imigrāciju atbalsta. Manuprāt, starp šīm grupām nav vienotas vīzijas un vienprātības par to, kādai Lielbritānijai būtu jābūt, atrodoties ārpus ES.
Es tomēr gribētu precizēt. Vai valdība pievēršas arī tiem cilvēkiem, kuri jau ir Lielbritānijā un kuriem, iespējams, ir kāda nepatiesa informācija, kuras dēļ viņi, piemēram, piesakās britu pilsonībai. Kā jūs uzrunāsiet šos cilvēkus?
Es uzskatu, ka joprojām nav skaidras vīzijas par to, kādai būtu jābūt Lielbritānijai ārpus ES.
Daži saka, ka attiecībām būtu jābūt kā Norvēģijai, taču Norvēģija pieņem visus vienotā tirgus noteikumus, tostarp cilvēku brīvu pārvietošanos. Citi saka, ka būtu jāizvēlas Kanādas modelis, taču Kanādai, protams, nav piekļuves vienotajam tirgum tādās sfērās kā lauksaimniecība, gaisa satiksme vai pakalpojumi. Visas šīs jomas ir svarīgas mūsu ekonomikai, tāpēc es nedomāju, ka mums šis modelis der. Arī izstāšanās kampaņa nav piedāvājusi šādu vīziju. Tāpēc man ir grūti atbildēt, kas notiktu gadījumā, ja tiktu nobalsots par izstāšanos.
Jūs jau pieminējāt ekonomiku. Manuprāt, bažas pastāv gan Lielbritānijā, gan ES. Kā Jums liekas, vai Lielbritānija tiešām būs tikpat spēcīga, ja tā nobalsos par izstāšanos?
Valdība dara visu iespējamo, lai pārliecinātu iedzīvotājus, ka viņu interesēs ir balsot par palikšanu ES. Es esmu pārliecināts, ka, nobalsojot par palikšanu, mums būs iespējas stiprināt savu sadarbību ar Eiropu, tostarp Latviju. Mēs vēlamies strādāt pie tādiem jautājumiem kā enerģētiskā drošība, vienotais tirgus, konkurētspējas palielināšana un jaunu iespēju radīšana uzņēmējdarbībai. Šeit Latvija un Lielbritānija ir ļoti līdzīgi domājošas. Es ceru, ka ar jaunu enerģiju apveltīta Lielbritānija pēc referenduma spēs kļūt par vadošo spēku vienotā tirgus pilnveidošanā un līdzīgās reformās.
Pirms pāris mēnešiem vēl nebija izstrādāts plāns „B”. Nebija aprēķinu par iespējamām izmaksām, ja balsojums būs par izstāšanos. Vai šajā lietā ir kāds progress un vai ir zināms, kādas varētu būt izmaksas?
Finanšu ministrija pirms dažām nedēļām sagatavoja ziņojumu, kura mērķis bija samazināt abu kampaņu retoriku, piedāvājot konkrēti pamatojamu analīzi par ekonomisko ietekmi. Galvenais šī ziņojuma secinājums bija tāds, ka jebkurš izstāšanās scenārijs negatīvi ietekmēs tirdzniecību, apgrūtinās darbu britu uzņēmējiem un novedīs pie īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskām sekām.
Kā jau minēju, šajā ziņojumā ir aprēķināts, ka katrai ģimenei izstāšanās izmaksās 7000 eiro gadā.
Britu politiķu diskusijas par ES jau ir panākums
Runājot par politiskajām attiecībām gan ar ES, gan ar ASV: abas no tām noraidoša balsojuma gadījumā zaudētu ietekmīgu sabiedroto. Noteikti paies ilgs laiks, lai tās atkal pārliecinātu par to, ka Lielbritānija ir tikpat spēcīga, kā iepriekš, un ir tikpat labs partneris, kā iepriekš, pat esot ārpus ES. Kā Jums liekas, vai šīs attiecības būs tādas pašas, kā iepriekš?
Jums šeit nav vajadzīgs mans viedoklis. Kad ASV prezidents Baraks Obama viesojās Lielbritānijā, viņš pauda arī savu viedokli par ASV skatījumu šajā jautājumā. Manuprāt, viņš ļoti skaidri pateica, ka viņš un citi britu draugi Amerikā grib, lai mēs arī turpmāk paliekam ES un tās iekšienē turpinām atbalstīt liberālisma idejas. Mums nebūs nekādu īsāku ceļu, lai iegūtu īpašu tirdzniecības līgumus vai īpašas attiecības ar ASV, ja mēs atradīsimies ārpus ES.
Un tomēr. Atsevišķu britu politiķu izteikumi par ES mēģinājumiem iekarot un apvienot Eiropu ir izraisījuši daudzu Eiropas politiķu un līderu dusmas. Vai tas neliecina par to, ka abas kampaņas būs atstājušas tik lielu iespaidu uz divpusējām attiecībām, ka Eiropas politiķi vairs nevēlēsies ar Lielbritāniju sarunāties, kā iepriekš?
Jums ir taisnība, ka ietekme uz attiecībām noteikti būs. Bet es redzu arī kādu ļoti pozitīvu lietu.
Šī ir pirmā reize manā pieauguša cilvēka dzīvē, kad es redzu, ka britu politiķi kaislīgi diskutē par to, kāpēc Lielbritānijai ir labi palikt ES.
Agrāk šīs diskusijas galvenokārt bija vērstas uz to, lai teiktu, ka daudzi smagi lēmumi ir jāpieņem tikai tāpēc, ka Brisele tā vēlas. Tagad britu politiķi no visa politiskā spektra skaidro sabiedrībai, kāpēc ES ir tik vitāli svarīga mūsu labklājībai, ko nozīmē vienotais tirgus, ko ES dod mūsu drošībai. Tam noteikti būs pozitīvas sekas uz iesaistīšanos Eiropas jautājumos gan britu politiķu vidū, gan attiecības ar politiķiem Eiropā.
Un noslēdzot referenduma jautājumu, es gribēju painteresēties par kādu personu, kas netiek bieži pieminēta, bet joprojām ir ļoti ietekmīga – par Lielbritānijas karalieni. Kāda ir viņas pozīcija? Cik saprotu, viņai ir jāsaglabā neitralitāte. Taču dažos izdevumos izskanējuši minējumi, ka savulaik kādā intervijā viņa, iespējams, ir izteikusies par labu „Brexit”. Kāda ir karalienes loma un vai viņai ir iespējas, piemēram, uzlikt savu veto referenduma iznākumam?
Labākais veids, kā uz to atbildēt ir atgādināt par Skotijas neatkarības referendumu. Tā kampaņas noslēgumā karaliene deva signālu par to, ka viņa cer uz Lielbritānijas vienotību arī turpmāk. Es neesmu redzējis, ka karaliene būtu iesaistījusies pašreizējā kampaņā, taču arī šoreiz karaliene, visticamāk, vēlētos saglabāt vienotu Apvienoto Karalisti.
Lielbritānija negrasās diskutēt par izstāšanos no NATO
Pievērsīsimies drošības jautājumam. Pavisam drīz pēc referenduma notiks NATO samits Varšavā. Ko Lielbritānija sagaida no šī samita?
Manuprāt, šis NATO samits būs ļoti nozīmīgs. Iepriekšējā samitā Velsā dalībvalstis vienojās pastiprināt savu pretreakciju uz apdraudējumiem visā pasaulē. Manuprāt, Varšava būs šīs vienošanās turpinājums. Ir vairākas sfēras, kurās tiks sperti soļi uz priekšu.
Pirmkārt, tie būs soļi aizsardzības, atturēšanas un iedrošināšanas palielināšanai Baltijas valstīs un Austrumeiropā.
Otrkārt, tā būs NATO pretošanās nelegālās migrācijas un terorisma izaicinājumiem dienvidos. Un treškārt tā būs ES un NATO sadarbības stiprināšana, lai veiksmīgāk pretotos hibrīdkara draudiem.
Jūs minējāt ES un NATO sadarbību. Bet šeit rodas jautājums – kā šādas attiecības varētu attīstīties nākotnē, ja Eiropas ietekmīgākā militārā vara izlemtu pamest ES?
Šeit es varu atbildēt pilnīgi skaidri. Lielbritānijā nav pilnīgi nekādu diskusiju par to, ka Lielbritānija varētu izstāties no NATO. Šajā jautājumā abu kampaņu vidū valda pilnīga vienprātība – Lielbritānijai ir jāpaliek NATO un tas ir mūsu drošības stūrakmens. Tāpēc mēs varam pilnībā koncentrēties uz to darbu, kas jāveic pirms Varšavas samita, lai pārliecinātos, ka NATO izpilda savus solījumus un saistības, ko tā ir uzņēmusies.
