Petīciju Lielbritānijas parlamenta mājaslapā ar aicinājumu rīkot atkārtotu referendumu par dalību ES nepilnu 24 stundu laikā parakstījuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.
Pašreizējā tempā līdz nākamās nedēļas vidum kampaņā varētu savākt vairāk parakstu nekā 2007.gadā, kad valdībai petīciju ar aicinājumu atteikties no plāniem ieviest priekšapmaksas ceļus parakstīja 1,8 miljoni cilvēku.
Lielākā daļa petīcijas parakstītāju ir no Edinburgas un Londonas, kur pārliecinošs vairākums vēlētāju ceturtdien referendumā atbalstīja valsts palikšanu ES.
Atšķirībā no daudzām citām valstīm Lielbritānijas likumi neparedz minimālo balsu īpatsvaru vai aktivitātes līmeni, lai referenduma rezultāti tiktu uzskatīti par vēlētāju gribu atspoguļojošiem.
Arī ES tiesību normās nekas nav teikts par to, ka dalībvalsts, kas sāk sarunas par aiziešanu no bloka, nevarētu pārdomāt un tomēr tajā palikt.
Eksperti gan norāda, ka no pašreizējās petīcijas tūlītējas ietekmes uz referenduma rezultātiem nebūs. Vienīgi parlamentam būs pienākums formāli to izskatīt. Lielbritānijā parlamentam ir jāizskata visas pilsoniskās iniciatīvas, kas savākušas vismaz 100 tūkstošu cilvēku parakstus.
Lielās iedzīvotāju intereses dēļ uz laiku pat nebija pieejama Lielbritānijas valdības un parlamenta mājaslapā izvietotā petīcija.
Bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons, kurš bija viens no redzamākajiem aiziešanas no ES kampaņas līderiem, norādīja, ka izvēle reiz ir izdarīta - "tāda iespēja ir vienu reizi paaudzē, vienu reizi dzīvē" - un par vienu jautājumu nevar rīkot nebeidzamus referendumus.
Viljama Olivera Hīlija izveidotajā petīcijā pausts aicinājums Lielbritānijas valdībai izpildīt nosacījumu, ka gadījumā, ja palikt vai izstāties atbalstītāju īpatsvars nepārsniedz 60%, ja vēlētāju aktivitāte nepārsniedz 75%, ir jārīko atkārtots referendums.
Savukārt ārštata žurnālists Džeimss O'Melijs izveidojis petīciju, kurā Londonas mērs Sadiks Hans aicināts pasludināt neatkarību no Lielbritānijas. Ceturtdien notikušajā referendumā vairākums londoniešu nobalsoja par Lielbritānijas palikšanu ES.
Jau ziņots, ka ceturtdien, 23.jūnijā, Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% - par palikšanu blokā. Referendumā piedalījās 72,2% balsstiesīgo Lielbritānijas iedzīvotāju. Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.
Referenduma rezultāti liecina par lielām atšķirībām starp reģioniem, kā arī to, ka visaktīvāk palikšanu ES atbalstīja gados jauni cilvēki un lielo pilsētu iedzīvotāji. Jaunieši ir pauduši neapmierinātību ar referenduma rezultātu, ko lielā mērā ietekmēja gados vecāku cilvēku balsojums, lai gan ES sniegtās iespējas par brīvu ceļošanu un uzņēmējdarbību visvairāk izmanto tieši jaunieši.
Tāpat pēc referenduma sociālās saziņas vietnes pārplūdinājuši ieraksti par to, ka iedzīvotāji nožēlo savu izvēli balsot par izstāšanos, kā arī nebija gaidījuši, ka viņu balsij būs nozīme.
