Boriss Ņemcovs
Dzimis 1959.gadā
1991.-1997.gadā bija pirmais Ņižņenovgorodas apgabala gubernators
1997.gadā kļuva par Enerģētikas ministru un bijis arī vicepremjers
1997.-1998.gadā bija Krievijas Federācijas Drošības padomes loceklis
1998.gadā izveidoja liberālu kustību „Jaunā Krievija”, kas vēlāk kļuva par vienu no partijas „Labējo spēku savienība” pamatiem
Sākot ar 1990.gadu vairakkārt tika ievēlēts Krievijas parlamentā, tostarp bijis arī Valsts Domes spīkera vietnieks
Pēc 2003.gada darbojies biznesā un bija Ukrainas prezidenta ārštata padomnieks
2008.gadā bija viens no demokrātiskas kustības „Solidaritāte” iniciatoriem
2012.gadā kļuva par partijas „Republikas partijas Krievija – Tautas brīvības partija” līdzpriekšsēdētājiem
Ņemcovs bija pazīstam kā vairāku korupcijas ziņojumu autors un Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķis, kā arī viens no 2007.gada „Nepiekrītošo marša” un vēlāk protestu „Par godīgām vēlēšanām” organizētājiem.
Saasinoties notikumiem Ukrainā, Ņemcovs asi kritizējis Krievijas ārpolitiku. Bijis kongresa „Ukraina-Krievija: dialogs” dalībnieks. Pērn septembrī viņš parakstīja prasību „pārtraukt agresīvo avantūru: izvest no Ukrainas teritorijas krievu spēkus un pārtraukt propagandu, materiālo un militāro atbalstu bruņotiem pašpasludinātās pārvaldes pārstāvjiem”.
Vēstīts, ka tā notikusi Maskavas centrā, kad joprojām nenoskaidrots uzbrucējs no automašīnas raidījis četrus šāvienus mugurā un no notikuma vietas pazudis. Slepkavība notikusi uz Lielā Akmens tilta ar skatu uz Kremli.
Ņemcova līdzgaitnieki vēsta, ka politiķis grasījies publiskot dokumentus, kas pierāda Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā, kā arī uzsver, ka viņš jau rīt, svētdien, bija gatavojies Maskavā rīkot pret krīzes gājienu „Pavasaris”, kurā vērstos arī pret karu Ukrainā un Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresiju.
Noziegums noticis piektdienas vakarā, kad kopā ar kādu sievieti opozīcijas līderis Ņemcovs šķērsojis tiltu un atradies pārsimts metru no Kremļa sienām. Šāvieni raidīti no pistoles un baltas automašīnas, kas nekavējoši pametusi notikuma vietu.
Atšķiras ziņas par to, vai šāvējs bijis viens, vai nozieguma brīdī no mašīnas izkāpuši vairāki cilvēki. Krievijas tiesībsargājošās iestādēs uzskata, ka Ņemcova nogalināšana bijusi rūpīgi plānota un tai gatavojušies iepriekš. Viena no versijām ir, ka tā bijusi pasūtījuma slepkavība.
Notikušais Maskavas centrā ir visu pasaules lielāko plašsaziņas līdzekļu pirmā vēsts. Interneta sociālās saziņas vietni tviteri ir pārpludinājušas reakcijas no pasaules. Visas nakts garumā plūst cieņas apliecinājumi aizgājējam un līdzjūtība Ņemcova ģimenei, kas mijas ar ļoti asu Kremļa un prezidenta Vladimira Putina varas nosodījumu.
Aicinājumu veikt pamatīgu un caurspīdīgu izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības paudis ASV prezidents Baraks Obama, daudzi Eiropas Savienības politiķi, starptautisku organizāciju līderi un demokrātijas atbalstītāji, arī visas Latvijas augstākās amatpersonas.
(Intervija ar Borisu Ņemcovu Latvijas Radio 4. Foto: Latvijas Radio)
Kā atgādinājums daudzkārt pārpublicēts Ņemcova sacītais vienā no viņa pēdējām intervijām Baltkrievijas televīzijas kanālā, proti: „Es baidos, ka Putins mani nogalinās.” Ņemcovs arī savos pēdējos aicinājumos saziņas vietnēs internetā ir aicinājis visus, kas iestājas pret karu Ukrainā un Putina agresiju pulcēties mītiņam „Pavasaris”, kas bija paredzēts svētdien, un kurā bija plānots vērsties arī pret krīzi valstī.
Telekanāla "Doždj" pārstāve un viena no redzamākajām Kremļa kritiķēm Ksenija Sobčaka, atsaucoties uz Ņemcova līdzgaitnieku Iļju Jašinu, pavēstījusi, ka Boriss Ņemcovs grasījās publiskot ziņojumu par karu Ukrainā un tajā būtu dokumenti, kas apliecina Krievijas karaspēka klātbūtni Ukrainā.
Īpaši liels šoks ir Ņemcova līdzgaitniekiem un citiem opozicionāriem Krievijā. „Borisa nāve ir bēdas man un visai manai ģimenei,” tā paudis Krievijas varas vajātais disidents Mihails Hodorkovskis, „Nelieši,” vienā vārdā sacījis Ņemcova līdzgaitnieks un opozīcijas partijas otrs redzamākais līderis Mihails Kasjanovs.
(Boriss Ņemcovs Rīgā. Foto: Latvijas Radio)
Opozīcija ir atcēlusi svētdien Maskavas Marjino mikrorajonā plānoto pretkrīzes gājienu "Pavasaris", bet tā vietā rīkos sēru gājienu pilsētas centrā.
Notikušo nosodījis arī pats Putins, un viņa pārstāvji pavēstījuši, ka prezidents personiski uzņemšoties atbildību par slepkavības izmeklēšanu, tikmēr sociālajos tīmekļos un mediju interneta mājas lapās ceļo saraksts ar to sešu žurnālistu un opozicionāru vārdiem, kas nogalināti Putina valdīšanas laikā. Viņu vidū ir Boriss Berezovskis, Aleksandrs Ļitviņenko, Anna Poļitkovska un citi. Daudzi velk paralēles arī ar faktu, ka pirms 20 gadiem 1. martā tika nogalināts pazīstamais žurnālists Vladislavs Ļistjevs, kurš viens no pirmajiem valstī sāka kritizēt padomju varu.
Ņemcova karjera Krievijas politikā iezīmējusies spilgti - vēl 1990. gados viņš ieņēma Ņižņijnovgorodas apgabala pārvaldnieka amatu, vēlāk vēl Borisa Jeļcina valdības laikā strādāja par enerģētikas ministru un kļuva par valsts vicepremjeru. Taču, nākot pie varas Putinam, Ņemcovs kļuva par vienu no viņa asākajiem kritiķiem un nostiprināja opozīciju.
Slepkavības brīdī Ņemcovam bija 55 gadi.
Notikuma vietā visu nakti gulst ziedi un svecītes.
