Neoficiāli izskanējis, ka Krievija ir ieinteresēta atbalstīt Lepēnu, kura iestājas par Francijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES).
Lepēna patlaban savā valstī ir populāra. Aptauju dati liecina, ka viņa pavisam reāli varētu būt otrā, kas cīnās par Francijas prezidenta krēslu blakus centriski labējo kandidātam Fransuā Fijonam.
Lepēna savu kampaņu veido uz vairākiem pīlāriem – sociālo jomu, norādot, ka viņa būs cilvēku prezidente, iestājas pret migrāciju, ir eiroskeptiska un neslēpti atbalsta Kremļa politiku.
Lepēna jau iepriekš publiski izteikusies, ka viņai nav viegli savākt nepieciešamo finansējumu kampaņai un ka bez tiem sešiem miljoniem eiro, kas jau ir viņas rīcībā, viņai būtu nepieciešami vēl seši. Tā kā Francijas bankas ir atteikušās izsniegt aizdevumu, tad viņai nekas cits neatliek, kā vērsties pie citām Eiropas, Lielbritānijas, ASV vai Krievijas bankām. Un, kura pirmā teikšot „jā”, tās atbalstu arī pieņemšot.
Taču mediji raksta, ka Lepēna esot īpaši ieinteresēta saņemt palīdzību no Krievijas, tāpēc viņas izteikumi esot Kremlim glaimojoši. Lai gan izskan arī neoficiāla informācija, kas viņa naudu jau saņem.
To, ka viņa vēlas draudzību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Lepēna nav slēpusi arī savos nesenākajos izteikumos franču TV kanālam „BFM TV”, sakot, ka Krimas aneksija ir atbalstāma. „Es absolūti nepiekrītu, ka Krimas aneksija bija nelikumīga. Referendums taču notika, un Krimas iedzīvotāji izvēlējās pievienoties Krievijai,” sacīja Lepēna.
Eksperti saka - gadījumā, ja tiešām Lepēna uzvar vēlēšanās un kļūst par Kremļa politikas atbalstītāju, tad Francijas viņas vadībā nonāktu konfliktā ar Berlīni un Londonu, kas Krimas aneksiju asi noliedz un turpina iestāties par sankcijām pret Krieviju.
Lepēna patlaban ir Eiropas Parlamenta deputāte, un par spīti savai pret ES vērstajai retorikai turpina saņemt dāsnu Eiropas atalgojumu un pabalstus. Viņas pašas pārstāvētajā Eiropas Parlamentā vēl pirms gadu mijas pieņēma deklarāciju, kurā izteica bažas par Kremļa iespējamu iejaukšanos ES valstu vēlēšanās, finansiāli atbalstot sev izdevīgākos politiķus un viņu kampaņas.
Ne velti Kremļa atbalstītais telekanāls „Russia Today” ir atvēris Parīzē jaunu biroju un telekanālu, kura nolūks būs raidīt franciski runājošajai auditorijai.
Ja uz vienas starta līnijas Francijas prezidenta vēlēšanās nonāktu gan Lepēna, gan Fijons, tad vēlētājiem vismaz attiecībā uz Francijas politiku Krievijas jautājumā nebūtu liela izvēle, jo arī Fijons ir izteicies Putinam glaimojoši un jau tagad tiek dēvēts par prokremlisku politiķi.
Krimas aneksija notika 2014.gada martā. Toreiz Ukrainai piederošajā pussalā iegāja armijas vienības, kas sevi neatzina kā piederošas kādai valstij vai organizācijai. Tomēr jau daudzi norādīja, ka tie ir Krievijas armijas karavīri, taču Krievija to noliedza. Pēcāk Krievija tomēr atzina, ka tie ir tās karavīri un noorganizēja referendumu, kurā tika jautāts Krimas iedzīvotājiem, vai tie vēlas pievienoties Krievijai. Atbilstoši vēlēšanu rezultātam izteikti lielākā daļa atbildēja pozitīvi.
