Tas tikšot darīts uz laiku, lai pārliecinātos, ka vīzu saņēmēji negrasās atņemt darbavietas Francijas pilsoņiem. Viņa vēlas arī ieviest īpašu nodokli darba līgumiem, kas noslēgti ar ārzemniekiem.
“Runa ir par vairāku nedēļu ilgu moratoriju, lai saprastu, kādā situācijā atrodamies, un tas neattieksies uz tūristu vīzām. Katru gadu mūsu valstī ieplūst 230 000 imigrantu, un šeit es neskaitu nelegālos imigrantus. Mūsu valdība to pieļauj, taču šī situācija nedrīkst turpināties. Imigrācija situāciju mūsu valstī padara arvien smagāku, tā vairs nesniedz iespējas un ir katastrofāla. Šodien mums ir septiņi miljoni bezdarbnieku un deviņi miljoni nabadzīgo, tāpēc es vēlos risināt šīs problēmas,” sacīja Lepēna.
Intervijas laikā Lepēna uzsvēra, ka viņas vadībā Francija pamestu Šengenas zonu, atjaunojot robežkontroli ar Eiropas Savienības valstīm.
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta gaidāma svētdien, 23.aprīlī.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka tajās uzvarēs vai nu Lepēna, vai kreisi centrisko spēku kandidāts Emanuels Makrons, un abi, visticamāk, cīnīsies viens pret otru vēlēšanu otrajā kārtā. Pēdējā laikā gan nedaudz pieauguši arī konservatīvo kandidāta Fransuā Fijona un sociālista Žana Luka Melenšona reitingi.
Jau vēstīts, ka Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā būs 11 kandidāti, kas saņēmuši nepieciešamos vismaz 500 mēru parakstus, lai kandidētu pirmajā vēlēšanu kārtā 23.aprīlī. Divi visvairāk balsu saņēmušie kandidāti par prezidenta amatu cīņu turpinās 7.maijā otrajā vēlēšanu kārtā.
