Pusdiena

Piecos novados iesniegts tikai viens deputātu kandidātu saraksts

Pusdiena

Ziemeļkoreja aizvada vienas no savām lielākajām militārajām mācībām

Francijas prezidenta amata kandidāte Lepēna atkāpusies no Nacionālās frontes līderes amata

Lepēna cīņai par Francijas prezidenta amatu atkāpjas no Nacionālās frontes vadības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Francijā apgriezienus uzņemot noslēdzošajai cīņai par prezidenta amatu, aizvadītajā nedēļas nogalē pirmajā kārtā uzvarējusī galēji labēji noskaņotā Marina Lepēna paziņojusi, ka atkāpjas no galēji labējās partijas "Nacionālā fronte" līderes amata. Viņa lēmumu pamato ar to, ka Francijas prezidentam jāapvieno visa tauta. 

Tomēr Lepēnas teiktais liecina, ka no partijas līderes amata viņa atkāpjas tikai uz laiku. Saskaņā ar šī brīža prognozēm, vēlēšanās pārliecinoši uzvarēs viņas sāncensis, proeiropiskais centrists Emanuēls Makrons.

Lepēna un Makrons cīnīsies par to vēlētāju balsīm, kas svētdien, 23.aprīlī, nobalsoja par citiem kandidātiem, kas tālāk netika. Aptaujas līdz šīm liecinājušas, ka otrajā kārtā pārliecinoši uzvarēs un par nākamo Francijas prezidentu kļūs Makrons – viņam prognozē aptuveni 60% balsu pret Lepēnas 40%.

Lepēnai priekšā ir grūts uzdevums. Lai mēģinātu piesaistīt jaunas balsis, viņa paziņojusi, ka atkāpjas no viņas vadītās galēji labējas partijas “Nacionālā fronte” prezidentes amata. Francijas televīzijā (“France 2”) pirmdien, 24.aprīlī, vakarā Lepēna paziņoja, ka viņai jāstāv pāri partiju apsvērumiem, un valsts prezidentam jāapvieno visa Francijas tauta.

„Es domāju, mēs tuvojamies izšķirošam brīdim. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka Francijas prezidentam ir jābūt prezidentam visai Francijas tautai un ir jāapvieno visa Francijas tauta. Tā ir mana stingra pārliecība. Bet tagad no vārdiem ir jāpāriet pie darbiem. Tādēļ esmu sapratusi, ka man ir svarīgi sevi atbrīvot no "Nacionālās frontes" prezidentes amata,” sacīja Lepēna.  

“Līdz ar to patlaban es vairs neesmu Nacionālās Frontes prezidente. Es esmu Francijas prezidenta amata kandidāte,” viņa uzsvēra.

Tiesa, viņas izmantotais termins franču valodā liek noprast, ka viņa no partijas vadītājas amata atkāpjas tikai uz laiku, un pēc vēlēšanām, iespējams, tajā atgriezīsies.

Bet tikmēr atbalstu centristam Makronam jau izteikuši Francijas vadošo partiju sociālistu un konservatīvu republikāņu līderi.

Uzvaras gadījumā 39 gadu vecumā Makrons kļūs par Francijas visu laiku jaunāko prezidentu. Viņš aicinājis vēlētājus „nepadoties bailēm” un solījis pastiprināt drošības sadarbību ar Eiropas Savienības partneriem.

Bet Lepēna aicinājusi atgūt kontroli no Eiropas Savienības, pārskatīt Francijas dalību kopienā, apturēt imigrāciju un atcelt sankcijas pret Krieviju.

Gan Makrons, gan Lepēna šodien piedalīsies piemiņas ceremonijā Parīzē, kurā tiks godināts pagājušajā nedēļā uzbrukumā Elizejas laukos nošautais policists. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās džihādistu grupējums „Islāma valsts”.

Piemiņas ceremoniju Parīzes policijas galvenajā ēkā vadīs Francijas prezidents Fransuā Olands. Uzrunu teikts arī nogalinātā policista dzīvesbiedre, un abi prezidenta amata kandidāti Makrons un Lepēna paziņojuši, ka arī ieradīsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti