Baltkrievija ir viena no tām Austrumu partnerības valstīm, ar kuru Eiropas Savienībai ir bijušas visai sarežģītas attiecības un joprojām abu starpā ir daudzi grūti punkti, taču - kā to pamanījuši gan politiķi, gan eksperti - ledus kūst, un to apliecinājusi arī par kaimiņpolitiku un paplašināšanos atbildīgā Eiropas komisāra Johannesa Hāna vizīte Minskā.
Hāns Baltkrievijas galvaspilsētā ieradās kopā ar otru komisāru Karmenu Velu, kurš atbildīgs par vidi un zivsaimniecību. Pie viena galda Minskā sēdās arī citu Austrumu partnerības valstu pārstāvji, par vidi atbildīgie ministri – no Azerbaidžānas, Moldovas, Gruzijas un citām, kopā sešām valstīm. Vide bija sarunu galvenais temats, bet kopumā visas puses veltīja laiku, lai vēlreiz pārrunātu Austrumu partnerības samitā Rīgā lemto.
Šī bija neformāla sanāksme bez lēmumu pieņemšanas, un šādas tikšanās rotācijas kārtībā Austrumu partnerības valstīs notiek divas reizes gadā. Sarunas bija veltītas vides problēmām un tam, kādu iespaidu tās atstāj uz cilvēku ikdienas dzīvi, ekonomiku un kādu palīdzību var sniegt Eiropas Savienība.
„Šis ir sākums dialogam par vides problēmām starp sešām Austrumu partnerības valstīm. Tikai pirms mēneša mēs aizvadījām Rīgas samitu, kurā ļoti skaidri bija norādīts, ka vide ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, tādēļ ļoti svarīgi ir šīs sarunas turpināt, neaprobežojoties tikai ar vienu sanāksmi, bet nemitīgi apmainīties ar viedokļiem. Vides problēmas parasti pārsniedz vienas valsts robežas, piemēram, upju piesārņojuma gadījumā, tādēļ ir vajadzīga pārrobežu sadarbība,” uzsvēra komisārs Johanness Hāns.
Sanāksmes namamāte Baltkrievija izpelnījās daudz komplimentu no Eiropas Komisijas puses par kvalitatīvo pasākuma gaitu. Tomēr Briseles un Minskas attiecības joprojām saglabājas sarežģītas, jo politisko nesaskaņu dēļ un neatbalstot veidu, kādā Aleksandrs Lukašenko atkārtoti ieņēma varas krēslu, Brisele jau teju desmit gadu ir iesaldējusi sadarbības līgumu ar Minsku, kā arī liegusi iebraukšanu teritorijā virknei Baltkrievijas politiķu, Lukašenko ieskaitot.
Tajā pašā laikā Eiropa turpina atbalstīt opozicionārus un demokrātijas, cilvēktiesību organizācijas. Taču kopš Krievijas agresijas Ukrainā starp Baltkrieviju un Eiropas Savienību manāma pielaidīgāka politika un vēlme pamazām atvērties arī sadarbības dialogam.
