No vienas puses asi kritizēdams Rietumus, vienlaikus pieredzes bagātais un milzīgu ietekmi apveltītais Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs savas valsts uzvedību skaidro ar racionālām bažām par nacionālo drošību. Ārlietu resora galva arī pauda pārsteidzošu pieļāvumu, ka Krievija vienkārši pārprasta. Beidzoties aukstajam karam, Rietumi zaudējuši ekspertus Krievijas kultūrā un politikā, tādēļ arī rodoties pārpratumi starpkultūru uztveres līmenī.
„Ļoti ceru, ka Savienotās Valstis galu galā sapratīs, ka nav nepieciešams visur un vienmēr uzstāties vienlaikus kā prokuroram, tiesnesim un soda izpildītājam, bet sapratīs, ka vienatnē neko izdarīt nav iespējams. Redzat, kad viņu ļaudis publiski kameru priekšā nežēlīgi tiek nogalināti, viņi sāk cīnīties ar terorismu. Bet mēs taču jau sen brīdinājām, ka šie ļaudis nevar pat īslaicīgi būt sabiedrotie tikai tādēļ, ka arī viņi cīnās ar Asadu Sīrijā. Dzīve tomēr mums visiem iemāca strādāt kopā, nevis ļauties privātiem aizvainojumiem. Tā apvainoties var tikai ģimenē vai sadzīvē, uz draugiem. Bet politikā aizvainojumi, kad uz līdzenas vietas sāk darīt par spīti, tas tikai kaitē,” sacīja Latvrovs.
Tomēr pārsteidzošās samiernieciskās notis Krievijas retorikā kontrastē ar citiem paziņojumiem, kuros tieši Rietumvalstis tiek vainotas Ukrainas konflikta izraisīšanā un Tuvo Austrumu terorisma veicināšanā.
Politologi gan norāda, ka tieši tas arī ir Kremļa retorikas pamatā – panākt sev vēlamo uztveres rāmi. „Es domāju, ka šajā situācijā viņiem restarts vai jebkura dialoga intensificēšana palīdzētu fiksēt šo de facto stāvokli Ukrainā, jo tā parādītu, ka Krievija nav agresors. Pagaidām ASV un ES pozīcija ir, ka Krievija ir agresors. Uzsākot jaunu dialogu, pārstartējot attiecības sākas no nulles punkta un runā savā starpā divas lielvalstis, kas vienojas par noregulējumu. Restarts vairāk izdevīgs Krievijai un nav Krievijas vājuma demonstrācija,” saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra līdzstrādnieks, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājs Māris Cepurītis.
Attiecības ar Krieviju nav vieglas, taču tās nav pārtrauktas. To Maskava apliecinājusi, šajās dienās atbalstot būtisku ASV rosinājumu Apvienoto Nāciju Drošības padomē par teroristiskā finansējuma apkarošanu. Taču nedz jutīgākas stīgas retorikā, nedz sadarbība uz starptautiskās skatuves optimismu nesola, un mazo valstu bažas vēl arvien ir pamatotas.
„Mums nevajadzētu iekrist šī brīža pozitīvo emociju slazdos. Mēs diezin vai draudzēsimies. Nav runas par savstarpējo uzticēšanos, ir runa par dažādām interesēm,” saka Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, RSU profesors Andris Sprūds.
Politologi secina – Krievija sāk apzināties arī savus ierobežojumus, taču līdz uzvarai vēl tālu, un interesantus brīžus Latvija vēl piedzīvos arī Eiropas Savienības prezidentūras laikā. Tādēļ pagaidām atbalsts sankcijām ir situācijai atbilstoša politika.
