Viņa rīcība esošā informācija neliecina, ka Krievijas lidmašīnu “iemaldīšanās” Turcijas gaisa telpā būtu nejaušība. Bērziņš pieļāva, ka tas bija Krievijas mēģinājums pārbaudīt, kā NATO reaģēs uz situāciju, un kopumā pašlaik Maskavas politikas taktika ir ik pa laikam pārbaudīt savu nu jau bijušo Rietumu sabiedroto reakciju.
Bērziņš atzina, ka ļoti cer, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins zina atbildi uz jautājumu, kāpēc Krievija šobrīd ir Sīrijā un kādi ir tās tālejošie plāni.
Krievija šobrīd varēja to izdarīt un Krievijas interesēs ir aizstāvēt pašreizējo Sīrijas vadību, palielināt pārstāvniecību reģionā, pierādot, ka “bez mums nekas nenotiek, bez mums nevarat atrisināt nevienu problēmu, un piesakot sevi kā lielvaru”, pauda Bērziņš.
Sīrijā un arī Ukrainā situācijas attīstība būs atkarīga no Krievijas vēlmes sadarboties, norādīja Bērziņš. Bet, viņaprāt, šādas vēlmes šobrīd nav, drīzāk Krievija būtu priecīga izveidot bufervalstu zonu, kaut kādā veidā norobežojot sevi no, kā viņi uzskata, ļaunās Rietumu ietekmes.
Dažādu sazvērestību teoriju piekritēji uzskata, ka Krievija ar aktivitātēm Sīrijā mēģina celt naftas cenas un palielināt bēgļu plūsmu, vēl vairāk ievainojot Eiropu, atzina Bērziņš, tajā pašā laikā piekrītot, ka aktīvāka karadarbība veicina bēgļu plūsmu.
Un bēgļu plūsma zināmā mēra ir drošības apdraudējums, jo mēs nezinām, kādi ir tie cilvēki. Lielākā daļa grib glābt dzīvību vai uzlabot savu dzīvi, bet var būt arī teroristi, bet tāpēc nevar uzbūvēt žogu; mēs neslēgsim lidostu tāpēc, ka ar lidmašīnu var atlidot kāds ļaundaris, sacīja Bērziņš.
Jau ziņots, ka, lai apspriestu incidentu, kad Krievijas iznīcinātājs pārkāpis alianses dalībvalsts Turcijas gaisa telpu pie Sīrijas robežas, sasaukta NATO ārkārtas sanāksme. NATO arī nosodījusi sestdien notikušo incidentu, bet Ankara jau iepriekš Krievijas uzlidojumu kampaņu Sīrijā bija nosaukusi par nepieņemamu.
Krievijas Domes augšpalāta - Federācijas Padome - pagājušajā trešdienā, 30.septembrī, deva atļauju Valsts prezidentam izmantot valsts bruņotos spēkus Sīrijā. Krievijas prezidenta administrācija skaidro, ka runa ir tikai un vienīgi par gaisa spēku izmantošanu, bet sauszemes spēki Sīrijas konfliktā nepiedalīšoties.
Taču Krievijas iesaistīšanos uzlidojumos asi kritizējuši gan ASV gan Eiropas Savienības valstu līderi. To neatbalsta arī Sīrijas kaimiņvalsts Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
