Krievijas prezidents Vladimirs Putins gadskārtējā uzrunā parlamentam ceturtdien uzteicis atkalapvienošanos ar Krimu, kas viņa vadītajai valstij ir vēsturiski svarīgs notikums. Taču kopš aneksijas šogad martā dzīve pussalā vairs nav tik vienkārša. Tas attiecas ne tikai uz vairākkārt piesauktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz tatāru minoritāti, bet arī uz uzņēmējdarbības vidi.
Jaunie prokrieviskie Krimas vadītāji uzsver, ka pussalā notiekošā uzņēmumu nacionalizācija ir nepieciešama, lai novērstu vairāk nekā 20 gadu laikā notikušo liela mēroga izlaupīšanu, ko īstenoja ukraiņu politiķi un oligarhi.
Taču pussalā nokļuvušie Rietumu mediji atklāja vairākus gadījumus, kas apliecināja ne tik cēlu praksi - likumīgie saimnieki no saviem īpašumiem padzīti ar spēku; ēkas, saimniecības vai citi īpašumi atsavināti ar apšaubāmiem ieganstiem vai vispār bez tiesiska pamatojuma.
Tāds liktenis piemeklējis arī privāto Melnās jūras televīzijas un radio staciju, kas ēterā raidīja 22 gadus un asi kritizēja Krievijas īstenoto Krimas pārņemšanu. 1.augustā organizācijā ieradās tiesu izpildītāji. Viņi konfiscēja kameras, datorus un citu aprīkojumu un aizzīmogoja ēku.
„Pēc šīs ielaušanās mums palika nevis telekompānija, bet gan drupas. Tika izrauti pat visi kabeļi. Kādi bija viņu mērķi, nav skaidrs. Acīmredzot tika darīts viss, lai iznīcinātu uzņēmumu,” stāstīja telekompānijas pārstāve Ludmila Žuravļova.
Pēc sākotnējām Ukrainas Tieslietu ministrijas aplēsēm, Krimā piespiedu kārtā tika atsavināti aptuveni četri tūkstoši uzņēmumu, organizāciju un aģentūru. Tāds liktenis skāris arī Masandras vīna dārzus un vīna darītavu Krimas dienvidu piekrastes kalnos. Turklāt pret tās ģenerāldirektoru pat ierosināta krimināllieta par piesavināšanos.
Nacionalizēta tika pat autobusu kompānija “Krimavtrotrans”, vienīgais likumīgais autobusa biļešu tirgotājs pussalā. Turklāt to pārņemšanā piedalījušies bruņoti vīri maskās.
Uzņēmēji un daži politiķi pārmet Krimas premjerministram Sergejam Aksenovam un viņa sabiedrotajiem centienus nodrošināt savu materiālo labklājību, taču jebkādi iesniegumi policijai, tiesām un pat Krievijas varas iestādēm paliek bez atbildes.
Jau vēstīts, ka pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu un sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
