Rietumvalstis un Krievija jau tagad atrodas jaunā aukstā kara stāvoklī, taču šis aukstais karš, visticamāk, neturpināsies 40 gadus. Šādu viedokli jūlija sākumā vācu izdevumam "Spiegel" pauda ietekmīgais amerikāņu diplomāts un drošības jautājumu eksperts Zbigņevs Bžežinskis. Šādi viņš komentējis gan notikumus Ukrainā, gan NATO valstu lēmumu pastiprināt savu klātbūtni Austrumeiropā, gan Krievijas lēmumus modernizēt savus bruņotos spēkus un pastiprināt savu kodolarsenālu. Tas viss atgādina apburto loku, kurā viena puse situācijas saasināšanā vaino otru, atbildot uz to ar savu bruņoto spēju stiprināšanu, tādējādi izraisot identisku pretreakciju no otras puses.
Kā uzskata Krievijas prezidents, jaunā bruņošanās sacensība faktiski aizsākta brīdī, kad ASV paziņoja par izstāšanos no līguma par pretraķešu aizsardzību. Tieši šis līgums ir bijis visas starptautiskās drošības sistēmas galvenais stūrakmens.
Šādu viedokli viņš paudis intervijā šveiciešu televīzijas kanālam "RTS". Putins paskaidrojis, ka pēc ASV lēmuma izveidot savu pretraķešu sistēmu, Krievija esot brīdinājusi, ka stratēģisko spēku līdzsvara saglabāšanai tā būs spiesta spert atbildes soļus. Šādu soļu mērķis esot ne tikai garantēt drošību un neatkarību sev, bet arī visai pasaulei, jo stratēģiskais spēku balanss palīdzot izvairīties no lieliem militāriem konfliktiem Eiropā un visā pasaulē. Pēc Putina vārdiem, tie, kuri runājot par bruņotiem draudiem no Krievijas puses esot vai nu negodprātīgi, vai nu slikti izprotot situāciju.
Atbildot uz jautājumu par to, vai ir iespējams jauns karš Eiropā, Krievijas prezidents paudis cerību, ka nē, vien piebilstot, ka no Eiropas partneru puses būtu vēlama daudz lielāka neatkarība lēmumu pieņemšanā, jo starptautisko attiecību jautājumu apspriešana ar eiropiešiem Vašingtonā liekoties visai dīvaina. Starp citu, arī pēdējā laikā pieaugošais bēgļu skaits Eiropā, pēc Putina domām, esot izskaidrojams ar Vašingtonā pieņemtajiem lēmumiem.
Rietumos gan valda pretējs viedoklis. Tiek norādīts, ka pati Krievija ir izprovocējusi šādu sacensību, apturot dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. ASV no savas puses jau vairākkārt ir norādījušas, ka jaunu bruņošanās sacensību nevēlas.
Kā paudis ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs, arī nesen noslēgtā vienošanās par Irānas kodolprogrammas nākotni esot apliecinājums tam, ka šādas bruņošanās sacensības, īpaši atomieroču sfērā, iespējamība faktiski tiek likvidēta. Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka NATO nevēlas iesaistīties šādā sacensībā, taču uz Krievijas agresiju ir nepieciešams reaģēt, stiprinot dalībvalstu spējas.
Runājot par iespējamo bruņošanās sacensību, vairāki eksperti iepriekš izteikušies, ka, visticamāk, runa nav par kodolieročiem, bet gan par konvencionālajiem ieročiem. Un šajā situācijā Krievija nebūt neesot tajās labākajās pozīcijās, proti, par spīti milzīgu summu ieguldīšanai bruņoto spēku modernizācijā, NATO valstu kopīgās spējas vienalga būs vairākas reizes lielākas.
Turklāt, ņemot vērā demogrāfisko situāciju Krievijā, ar katru brīdi kļūs arvien grūtāk nodrošināt aptuveni 800 000 karavīru modernizēto tehnoloģiju apkalpošanai. No otras puses tiek norādīts, ka, visticamāk, jaunā bruņošanās sacensība vēl vairāk novājinās jau tā smagi cietušo Krievijas ekonomiku, lai arī virknei par militārajām nozarēm atbildīgo amatpersonu būšot lieliskas iespējas nopelnīt.
