Krievija ir sākusi samazināt savu bruņoto spēku klātbūtni Sīrijā, paziņoja Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs. Krievijas ziņu aģentūras viņu citē sakām, ka lēmums pieņems saskaņā ar prezidenta Vladimira Putina lēmumu, un attiecīgi „Krievijas Aizsardzības ministrija ir sākusi samazināt savus bruņotos spēkus Sīrijā”.
Saskaņā ar Gerasimova teikto, vispirms no Sīrijas atgriezīsies Krievijas jūras spēku flote ar Krievijas vienīgo aviācijas bāzes kuģi „Admiral Kuzņecov” priekšgalā. Par tā nosūtīšanu no Murmanskas Krievijas ziemeļos uz Sīrijas piekrasti Maskava paziņoja oktobrī. Šī karakuģu flotile krievu kontingenta pastiprināšanai reģionā Vidusjūras austrumdaļu pie Sīrijas piekrastes sasniedza novembra pirmajā pusē. Aviācijas bāzes kuģi iesaistīja uzlidojumos Sīrijā, kaut tas arī saskārās problēmām saistībā ar lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos.
Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Gerasimovs arī paziņoja - tas, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms decembrī atguva pilnīgu kontroli pār Alepo pilsētu, var kļūt par pamatu Sīrijas konflikta atrisināšanai mierīgā ceļā.
Kā apliecinājumu tam viņš minēja, ka pēc Alepo kauju noslēguma tika panākta vienošanās par ugunspārtraukšanu Sīrijā.
Pamiers Sīrijā stājās spēkā pagājušās piektdienas, 30.decembra, pusnaktī pēc tam, kad par to ar Krievijas un Turcijas starpniecību vienojās Sīrijas valdība un nemiernieku grupējumi. Pamiera vienošanās neattiecas uz tādiem radikālo džihādistu grupējumiem kā „Islāma valsts” un "Fatah al-Sham" fronte. Putins toreiz paziņoja, ka līdz ar to Krievija arī nolēmusi samazināt savu bruņoto spēku klātbūtni Sīrijā, taču nav skaidrs, cik lielā apmērā.
Tiesa, vienošanās joprojām ir vērtējama kā trausla. Opozīcijas grupas šonedēļ apsūdzēja Sīrijas režīmu, ka tas turpina kaujas un bombardēšanu netālu no Damaskas – nemiernieku kontrolētajā Vadi Baradas reģionā. Šis reģions nav iekļauts pamiera norunā, jo tajā klātesošs ir arī radikālais džihādistu grupējums "Fatah al-Sham" fronte, uz kuru ugunspārtraukšanas režīms neattiecas.
Opozīcijas grupas arī paziņoja, ka tādēļ aptur diskusijas par drīzumā plānotajām miera sarunām, par kurām tāpat tika panākta vienošanās pagājušajā nedēļā. Tām paredzēts notikt Kazahstānas galvaspilsētā Astanā.
Turcija pēcāk brīdināja, ka miera sarunas, ko atbalsta arī Krievija, ir apdraudētas. Tomēr vēlāk Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu paziņoja, ka miera sarunas Astanā sāksies pēc divām ar pusi nedēļām – 23.janvārī.
