Krievijas mediji vēsta, ka kompensācijas apmērs būs līdzīgs pirms dažiem gadiem parakstītā līguma vērtībai, kas ir vairāk nekā viens miljards eiro. Francija piektdien gan atteicās apstiprināt, ka ir panākta vienošanās par līguma laušanu, sakot, ka svarīgie lēmumi tiks pieņemti vasaras beigās. Divu moderno desanta karakuģu „Mistral” liktenis vairāk nekā gadu bijis iemesls saspringtai situācijai Francijas un Krievijas attiecībās. Parīze nolēma iesaldēt kuģu piegādes procesu pēc tam, kad rietumvalstis ieviesa sankcijas pret Kremli par Krimas aneksiju un Krievijas lomu bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos.
Līgums par divu kuģu piegādi tika parakstīts 2011.gadā. Saskaņā ar to Krievija Francijai samaksātu 1,2 miljardus eiro.
Tagad viss liecina, ka līgums tiks lauzts, un Francijai līdzīgu summu nāksies maksāt Krievijai kā kompensāciju. Sarunas starp Parīzi un Maskavu ilgušas jau kādu laiku. Bet ceturtdien vakarā Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs militāri tehniskās sadarbības jautājumos Vladimirs Kožins paziņoja, ka „sarunas ir pilnībā pabeigtas, viss jau ir izlemts”. Saskaņā ar Krievijas mediju ziņoto, viņš pauda cerību, ka „vienošanās par līguma laušanu tiks parakstīta tuvākajā laikā, un tad tiks paziņota summa, ko Francija maksās [Krievijai].”
Atsaucoties uz sarunām pietuvinātu avotu, Krievijas laikraksts „Kommersant” ziņoja, ka Francija Krievijai maksās summu, kas ir tuvu 1,2 miljardiem eiro.
Maskava Parīzei jau bija pārskaitījusi priekšmaksājumu aptuveni 840 miljonu eiro apmērā. Kompensācijā arī esot iekļauta summa par infrastruktūras attīstīšanu abu kuģu uzņemšanai Krievijas Tālo Austrumu Vladivostokas ostā, par helikopteru prototipu izveidi šiem kuģiem, kā arī par apmēram 400 militāro jūrnieku apmācīšanu tieši „Mistral” kuģu vajadzībām.
Šie jūrnieki pērn jau bija ieradušies Francijā, lai izietu apmācības, bet pēc piegādes iesaldēšanas atgriezās Krievijā. Nesen tika ziņots, ka šī jūrnieku komanda jau izformēta.
Saskaņā ar „Kommersant” ziņoto atsaucoties uz avotiem, vienošanās par līguma laušanu tikšot parakstīja augusta pirmajā pusē.
Francija piektdien gan attiecās komentēt Kremļa paziņojumus par to, ka sarunas ir pabeigtas un viss ir izlemts. Premjerministrs Manuels Valls norādīja, ka Parīze šo jautājumu komentēs „dažu dienu, dažu nedēļu” laikā. Viņš sacīja, ka „svarīgie lēmumi šajā jautājumā tiks pieņemti vasaras beigās.” Francijas prezidents Fransuā Olands iepriekš, pirmdien, paziņoja, ka viņš lēmumu - lauzt vai nelauzt līgumu par karakuģu piegādi - pieņems „tuvāko nedēļu laikā.”
Francijā avoti ziņu aģentūrai AFP piektdien atzina, ka vienošanās tiešām ir panākta, tomēr vēl ir atsevišķas detaļas, par kurām jāvienojas līdz galam.
Piektdien jautājumu atteicās komentēt arī Dmitrijs Rogozins, par aizsardzības nozari atbildīgais Krievijas premjerministra vietnieks.
Pirmo no diviem „Mistral” kuģiem, ar nosaukumu „Vladivostok”, Krievijai bija paredzēts piegādāt pagājušā gada novembrī. Otrs kuģis - „Sevastopol”- joprojām atrodas pietauvots Sentnazēras ostā Francijā.
Francija un Krievija līgumu par divu helikopteru bāzes kuģu „Mistral” piegādi noslēdza 2011.gadā. Kuģu būvētavā Francijas rietumos pirmais kuģis jau ir uzbūvēts, un to bija paredzēts piegādāt pagājušā gada rudenī. Tomēr, Krievijai anektējot Krimu un rietumvalstīm pret Maskavu ieviešot sankcijas, Francija paziņoja par piegādes iesaldēšanu. Saskaņā ar Francijas mediju vēstīto, dīkstāvē esošo kuģu uzturēšana un apsardze nodokļu maksātājiem izmaksā vairākus miljonus eiro mēnesī.
