Lai arī Krievijai piemērotās Eiropas Savienības (ES) sankcijas par Krimas okupāciju un situācijas destabilizāciju Ukrainā līdz šim tikušas kritizētas kā pārāk maigas, investoru uzticība Krievijai pēdējo mēnešu laikā gruvusi kā kāršu namiņš.
Kopš gada sākuma no Krievijas aizplūdis kapitāls 75 miljardu ASV dolāru apmērā.
Jaunākās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules bankas prognozes liecina, ka līdz gada beigām šī atzīme pārsniegs 100 miljardus dolāru. Lai arī SVF prognozē, ka šogad Krievijas ekonomika augs par 0,2%.
Bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs, kurš amatu ieņēma Vladimira Putina pirmajā valdīšanas termiņā, uzskata, ka patiesā situācija Krievijas ekonomikā ir vēl bēdīgāka un turpmākas sankcijas to pasliktinās vēl vairāk.
„Šobrīd Krievijas ekonomika atrodas ļoti bēdīgā stāvoklī. Šobrīd jau ir sākusies nevis stagnācija, kas ir nulles līmeņa izaugsme, bet gan ekonomikas lejupslīde. Prognozēju, ka gada beigās Krievijas iekšzemes kopprodukts saruks par 0,3 vai pat 0,5%.[..] Tas nozīmē, ka Putina režīms ne tikai nespēs izpildīt iepriekš dotos solījumus, bet arī pienākumus, kas saistās ar pensiju un algu izmaksu valsts sektorā strādājošajiem. Putins to lieliski saprot, tāpēc viņš nervozē,” skaidro Kasjanovs.
Pēc Kasjanova domām ir svarīgi, lai turpmākās sankcijas pret Putina režīmu un viņam pietuvinātajiem cilvēkiem turpinātos līdzšinējā gultnē - vērstas pret konkrētām personām un uzņēmumiem, nevis visu valsti un tās iedzīvotājiem. Viņaprāt, Eiropai aizvien ir iespējas noteikt dažādus šķēršļus Putinam pietuvināto cilvēku vadīto banku, enerģētikas un militāro uzņēmumu darbībai.
Tam piekrīt arī citi eksperti, tomēr norāda, ka līdz šim Eiropas valstu stāja pret Krieviju nav bijusi gana vienota. „Vienalga kuras jomas ņemtu, svarīgi, lai mēs tās īstenotu konsekventi. Ja sankcijas būs vājas, tas tikai stiprinās Krievijas eliti, un tā var dižoties, ka tās sitīs pa Rietumiem pašiem. Protams, tās sitīs, bet arī Krievijas sāpju slieksnis nav bezizmēra,” norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andis Kudors.
Kasjanovs gan uzskata, ka iepriekš piemērotās sankcijas jau devušas rezultātu. Neapmierinātība ar Putina politiku vairojas ne tikai uzņēmēju vidē, bet var radīt šķelšanos arī prezidentam tuvāko cilvēku lokā. „Šie ierobežojumi vai nu individuāli, vai pret sektoriem kalpo, lai šķīdinātu Putina komandas vienotību. Tas ir ļoti spēcīgs faktors. Cilvēki nervozē. To var redzēt arī pēdējās Putina uzstāšanās reizēs - Putins uztraucas un sāk apjaust, ka ne visi šajā pasaulē ir idioti,” kritisks ir bijušais Krievijas premjers.
Lai arī politikas vērotāji ir pārliecināti, ka Krievija arī Eiropas Savienībai atbildēs ar sankcijām, iespējas dot adekvātu atbildi būs ierobežotas.
Iepriekš izskanējušas bažas, ka Krievija varētu atbildēt ar energopiegāžu traucējumiem. Pēc ekspertu domām, šajos apstākļos tas būs kā abpusgriezīgs zobens, kurš Krievijas ekonomikai cirtīs pamatīgāku rētu, nekā tās klientiem Eiropā.
