Vēlmi atvērt televīzijas kanālu Francijā, kas raidītu franču valodā, Krievijas varas atbalstītais kanāls "Russia Today" izteica jau pirms diviem gadiem. Līdz šim darbojās "Russia Today" interneta mājaslapa, mērķēta franciski runājošajai auditorijai. Taču tagad, kā ziņo Krievijas mediji, Kremlis ir piešķīris 18 miljonu eiro lielu summu jauna televīzijas kanāla atvēršanai ar studiju Francijā.
Kā izdevumam "The Moscow Times" paudis Maskavas Valsts universitātes profesors Sergejs Smirnovs, kanāls "Russia Today" šobrīd raida angļu, spāņu, arābu valodā, un esot tikai loģiski, ka nākamā ir franču valoda, ņemot vērā franciski runājošas auditorijas lielumu.
Kanāla atvēršanai Francijā esot tikai un vienīgi ģeopolitiski iemesli, jo, kā saka Smirnovs: "Ja pasaulē būtu mierīgi un droši, nekas tāds nebūtu jādara".
Savukārt Politisko tehnoloģiju centra direktors Igors Buņins izteicies pavisam tieši: "Krievijas prezidents Vladimirs Putins grib, lai vēlēšanās uzvar Fransuā Fijons". "Viņš nav Putina ciešs draugs, bet viņiem ir ļoti labas attiecības, un līdz ar to Putins vēlētos šajā ziņā ietekmēt Franciju," atzinis Buņins.
Fransuā Fijons, kurš ir labējā spārna politiķis un ir viens no ļoti ticamiem kandidātiem uz nākamā Francijas prezidenta amatu, arī Rietumu presē raksturots kā pret Krieviju draudzīgi noskaņots politiķis, kurš ir aicinājis veidot tuvākas attiecības ar Krieviju un paudis atbalstu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam.
Arī Krievijas prezidents Putins nav kavējies ar komplimentiem Fijonam. Savukārt Krievijas domes politiķi ir pauduši, ka Fijona nākšana pie varas nozīmētu beigas Vācijas un Francijas draudzībai, kāda tā ir bijusi līdz šim un ka Vācijas kanclere Angela Merkele ar Poliju un Baltiju paliktu viena.
Taču ne tikai Fijona nākšana pie varas iepriecinātu Putinu. Uz prezidenta amata vietu cer arī galēji labējās "Nacionālās frontes" līdere Marina Lepēna, kura iestājas par Francijas aiziešanu no Eiropas Savienības. Par to, ka arī viņas darbībām tiek Kremļa atbalsts, ir daudzkārt runāts jau iepriekš.
Viens no veidiem, kā Kremlis palielina savu spiedienu Rietumeiropas valstīs, ir atbalstot dažādās valodās raidošos oficiālos medijus, kā arī sponsorējot politiskos spēkus, akcijas un demonstrācijas.
Tas minēts arī jaunākajā Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcijā, kurā izvērtēta gan Kremļa, gan teroristisko organizāciju propaganda, liekot to spēku teju vienos svara kausos.
Tajā ir pausts, ka Krievija izmanto dažādus rīkus un instrumentus, teiksim, domnīcas un īpašus fondus, piemēram, "Russkiy Mir", īpašas iestādes daudzvalodu televīzijas kanālus, piemēram, "Russia Today", pseido ziņu aģentūras un multimediju dienestus, piemēram, "Sputnik", pārrobežu sociālas un reliģiskas grupas, sociālos medijus un interneta troļļus, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju.
Turklāt Krievijai ir spēja un nodoms veikt operācijas, kuru mērķis ir destabilizēt citas valstis. Nereti tas izpaužas kā atbalsts politiskajiem ekstrēmistiem un plaša mēroga dezinformācijas un plašsaziņas līdzekļu kampaņas, teikts EP rezolūcijā.
“Nav šaubu, ka Krievija ir ļoti aktīva Eiropā, it īpaši Francijā. Paradoksāli, tā atbalsta abus – ekstrēmi kreisos, proti Francijas komunistus, kas joprojām eksistē, bet it īpaši atbalsta - ekstrēmi labējos – Nacionālo Fronti. Nauda izskaidro ļoti daudz. Francijā pro Krievijas lobijs, pro Putina lobijs ir ļoti spēcīgs,” atzina Francijas Nacionālā Zinātniski pētnieciskā centra pētniecības direktors Stefans Kurtuā.
