"Imigrācija jāierobežo līmenī, kas nepārsniedz sabiedrības piekrišanu un arī garantē integrēšanas iespējas ilgtermiņā," teikts paziņojumā, kas izplatīts pēc Berlīnē notikušās federālā un zemju līmeņu CDU/CSU iekšlietu speciālistu sanāksmes.
Vācija nevar uzņemt visus bēgļus un pārvietotās personas, uzsver dokumenta parakstītāji.
Vēl trešdien, uzstājoties Bundestāgā, Merkele uzstāja, ka neatkāpsies no savas "atvērto durvju" politikas, neskatoties uz pieaugošo kritiku gan pašas mājās, gan citās Eiropas valstīs, kas īpaši pieaugusi pēc Parīzes teroraktiem, kuros islāmisti noslepkavoja 130 cilvēkus.
Merkele joprojām cer panākt risinājumu, piespiežot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis arī iesaistīties vērienīgā patvēruma meklētāju uzņemšanas programmā, kā arī panākot vienošanos ar Turciju par sadarbību nelegālās imigrantu plūsmas ierobežošanā.
Tikmēr viņas partijas biedri arvien aktīvāk pieprasa, lai Vācija vienpusēji noteiktu imigrantu uzņemšanas griestus.
Lielas cerības Vācijas amatpersonas saista ar svētdien gaidāmo paplašināto Eiropadomes sanāksmi, kurā būs pieaicināta arī Turcija.
Jau oktobra nogalē, pirms Turcijā bija notikušas parlamenta vēlēšanas, Vācijas kanclere Ankarai apsolīja iestāšanās sarunu atsākšanu ar Eiropas Savienību (ES) un bezvīzu režīmu Turcijas pilsoņiem apmaiņā pret iesaistīšanos nekontrolējamās imigrācijas krīzes risināšanā.
Ankara jau ceturtdien paziņoja, ka Brisele esot piekritusi līdz decembra vidum atvērt kārtējo līdz šim faktiski iesaldēto iestāšanās sarunu sadaļu, lai gan ar aizkavēšanos publicētais ikgadējais Eiropas Komisijas (EK) progresa ziņojums saturēja ļoti asu Turcijas cilvēktiesību situācijas kritiku.
Šobrīd gan nav skaidrs, vai visas ES dalībvalstis ir gatavas pieņemt šādus kompromisus, taču bez vienbalsīga dalībvalstu atbalsta atsākt iestāšanās sarunas ar Turciju nav iespējams.
