Dienas notikumu apskats

Eiroparlaments novelk «sarkanās līnijas» sarunām par «Brexit»

Dienas notikumu apskats

Sanktpēterburgā saistībā ar sprādzienu metro aiztur vairākus cilvēkus

Ķīmisko ieroču izmantošana Sīrijā aizēno šīs valsts palīdzības konferenci

Ķīmisko ieroču izmantošana Sīrijā aizēno šīs valsts palīdzības konferenci

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

„Kurš ir atbildīgs par Sīrijā notikušajiem ķīmiskajiem uzbrukumiem?” ir jautājums, kurš trešdien, 5.aprīlī, aizēnojis Briselē notiekošo starptautisko konferenci par palīdzību Sīrijai. 

Konferencē vairāk nekā 70 valstu valdību un organizāciju delegāciju nākušas kopā, lai galvotu finansiālu palīdzību Sīrijai un vienlaikus runātu par politisko pārejas procesu un valdību jau bez pašreizējā prezidenta Bašara al Asada.

Tikmēr pēc Sīrijas opozīcijas un vairāku Rietumu valstu lūguma ANO Drošības padome sasauca ārkārtas sēdi, kuras iznākumam būtu jābūt rezolūcijai, kas nosoda notikušo un pieprasa nekavējošu izmeklēšanu.

Eiropas Savienības, ANO, kā arī Vācijas, Norvēģijas, Kataras, Lielbritānijas un Kuveitas kopīgi rīkotā Sīrijai veltītā starptautiskā donoru konference bija iecerēta kā pamudinājums karojošajām pusēm –  Asada valdībai un opozīcijai - tuvoties izlīgumam, taču pēdējās stundas šo ieceri ir aizslaucījušas kā ar burvju mājienu. 

Iesaistītajiem dažādas versijas  

Hān Šeihūnā, Idlibas provincē notikušais ķīmiskais uzbrukums ir dzēsis vairāk nekā 70 cilvēku dzīvību, no kuriem teju puse ir bērni.

Sīrijas cilvēktiesību observatorija apgalvo, ka šie Bašara al Asada režīma uzlidojumi, iespējams, ar Krievijas līdzdalību,  liecina par starptautisko likumu pārkāpšanu. Tikmēr Krievijai parādījies savs skaidrojums – ķīmiskie ieroči tiešām ir konstatēti, taču tās bijušas noplūdes no sabombardētajām džihādistu ieroču noliktavām.

“Sīrijas aviācija veica uzlidojumus lielai teroristu ieroču munīcijas glabātuvei Hān Šeikūnas pilsētas austrumu apkārtnē. Šajā teritorijā tika izgatavota munīcija ar ķīmiskajiem elementiem. Teroristi tāpat bija transportējuši lielu ķīmisko ieroču arsenālu arī no Irākas teritorijas,” Krievijas Aizsardzības ministrijas runasvīrs Igors Konašenkovs.

Nemiernieki gan apgalvo, ka tie ir meli – bombardētajās vietās nav nekādu rūpnīcu vai noliktavu, nav arī pašu džihādistu. Un jebkurš iedzīvotājs, kurš bijis gana nelaimīgs, lai atrastos pietiekami tuvu bumbvedējiem, varējis pats ieraudzīt, kā no lidmašīnām nāk gāze.

 Bašara al Asada politiskie pretinieki uzsver, ka notikušais ir pierādījums starptautiskās sabiedrības neieinteresētībai Sīrijas konflikta risināšanā.

“Mēs pieprasām no starptautiskās sabiedrības pildīt tās pienākumus. Kāpēc netiek pieņemtas ANO rezolūcijas? Kad un kādā veidā noziedznieki tiks nolikti tiesas priekšā Hāgā par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci? Vakar notikušajam vajadzētu piespiest izvērtēt, kā starptautiskā sabiedrība reaģē uz situāciju  Sīrijā un teikt – pietiek! Pietiek slaktiņu, pietiek valsts sponsorētā terorisma, Pietiek nogalināt bērnus,” pauda Sīrijas nacionālās koalīcijas pārstāvis Abdulrahīms Bačars.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons izteicies, ka nav redzējis neko, kas pierādītu opozīcijas kaujinieku vainu un viss liecinot par vēl vienu gadījumu, kad Asada režīms pielietojis ķīmiskos ieročus.

Šim viedoklim piekrīt arī ASV prezidenta administrācija, taču tā arī izmantojusi šo gadījumu, lai kritizētu iepriekšējo ASV prezidentu Baraku Obamu, atgādinot par viņa nerīkošanos pēc tam, kad pirms vairākiem gadiem izskanēja pirmās ziņas par aizliegto ieroču izmantošanu. Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai jaunajai administrācijai ir plāns, kā šo jautājumu mēģināt risināt. 

“Ķīmiskie uzbrukumi Sīrijā pret nevainīgiem cilvēkiem, tostarp sievietēm un bērniem, ir nožēlojama rīcība, un to civilizētā pasaule nedrīkst ignorēt. Šī briesmīgā Bašara al Asada režīma rīcība ir sekas iepriekšējās ASV administrācijas vājumam un neizlēmībai, 2012.gadā prezidents Obama apgalvoja,  ka ķīmiskie ieroči ir viņa sarkanā līnija, kuru nedrīkst pārkāpt. Taču tā tika pārkāpta un nekas netika darīts,” paziņoja Baltā nama preses sekretārs Šons Spaisers.

“Savienotās Valstis ir plecu pie pleca ar mūsu sabiedrotajiem visā pasaulē šīs neciešamās rīcības nosodīšanā,” sacīja Spaisers.

Sagaida ANO rezolūciju izmeklēšanai  

“Kurš ir vainīgs?” bija centrālais jautājums Sīrijas atbalsta konferencē Briselē, kurā, tiesa, neviens no Rietumu politiķiem, nesteidzās apgalvot savu versiju, sakot, ka vispirms ir jāsasauc ANO Drošības padomes sēde un uz kopīgas rezolūcijas pamata jāveic izmeklēšana.

„Šajā brīdī ļoti svarīgi ir, ka to atbalsta visas valstis,” uzsvēra Vācijas, Lielbritānijas ārlietu ministri, liekot saprast, ka šis mājiens veltīts Sīrijā aktīvi karojošajai Krievijai.

„Iemesls, kādēļ ANO un pilnīgi visām valstīm būtu jānosoda notikušais, ir tāds, ka mums visiem ir likumiskas saistības, kopš valstis sanāca kopā un vienojās par Ženēvas konvenciju, kas aizliedz ķīmiskos ieročus. Tas jau vairāk nekā gadsimtu ir starptautiskās sabiedrības likums,” atgādināja Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons.

 Sarunās Briselē piedalījās arī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Genādijs Gatilovs, kurš savā uzrunā nav pieminējis ķīmiskos uzbrukumus, bet steidzies vainot Rietumus dubultstandartos attiecībā pret notiekošo Sīrijā.

Nauda Sīrijai tikai līdz ar politiskās pārejas procesu

Tikmēr līdzekļi, ko valstis joprojām kara fonā vāc Sīrijas atbalstam, lielākoties ir humānās palīdzības mērķiem.

Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni norādīja, Sīrijas atjaunošanai naudu nepiešķirs, kamēr pie varas būs Asads.

Starptautiskais atbalsts Sīrijas atjaunošanai būtu pieejams tikai tad, “ja būs sācies ciešs un visaptverošs politiskās pārejas process”. “To mēs esam dzirdējuši no pašas Sīrijas sabiedrības gan ļoti emocionālā un aizkustinošā veidā, gan arī ar praktiskiem un politiskiem priekšlikumiem par to, kā mēs varētu rīkoties, lai palīdzētu Sīrijas cilvēkiem,” sacīja Mogerīni.  

Arī Latvija paredzējusi savu daļu Sīrijas atbalstam. Lai palīdzētu izmeklēt un sodīt atbildīgos par Sīrijā veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, Latvija sniegs atbalstu 10 000 eiro apmērā arī jaunizveidotā ANO Ģenerālās asamblejas mehānisma darbībai.

Bet Sīrijas pārstāvji konferencē nepiedalījās. Tajā nebija arī Sīrijas kaimiņvalsts Turcijas, kas iepriekš brīdināja, ka savu delegāciju varētu nesūtīt, jo ir sarežģījušās attiecības ar Eiropas Savienību. Tas noticis pēc tam, kad vairākās Eiropas valstīs Turcija pilsoņi piedalījās referendumā par Turcijas pāreju no parlamentāras republikas uz prezidentālu, tādējādi nostiprinot pašreizējā līdera Redžepa Tajipa Erdogana varu, bet vairākas Eiropas valstis liedza izvērst aģitācijas aktivitātes, saniknojot Erdoganu; joprojām nav īsti skaidrs, kas konferencē Briselē pārstāvēs Turciju.

Pilsoņkarš Sīrijā notiek jau sešus gadus, un pēc pēdējām aplēsēm tajā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 320 000 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti