Ukrainas pārstāvji ceturtdien notikušajās sarunās Ženēvā ir piekrituši daudziem kompromisiem - ar šādu paziņojumu piektdien klajā nācis Ukrainas ārlietu ministra pienākumu pildītājs Andrejs Deščica. Viņš paudis cerību, ka valsts austrumos izvietotie nemiernieku grupējumi pret šiem līgumiem izturēsies atbildīgi un izmantos to iespēju, ko viņiem ir piešķīrušas varas iestādes.
Runājot par to, vai Ženēvas līgumā ietvertā prasība atbrīvot nelegāli bloķētās ielas, ceļus un laukumus, attiecas arī uz Maidanu Kijevas centrā, ministrs norādījis, ka Maidans Kijevā atrodas likumīgi. Daščica arī uzskata, ka kompromisiem ir bijusi spiesta piekrist arī Krievija. Pēc ministra vārdiem, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs esot paudis vēlmi panākt situācijas deesakalāciju, taču vienlaicīgi saglabājis diezgan agresīvu toni.
Nedaudz vēlāk Ukrainas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina ceturtdienas izteikumi patiesībā ir pretrunā ar Ženēvas sarunās pieņemto rezolūciju. Kā uzskata ukraiņu diplomāti, Krievijas prezidenta un Krievijas pārstāvju Ženēvā izteikumi diskreditē kaimiņvalsts pozīciju par it kā neiesaistīšanos notikumos Autonomajā Krimas republikā un arī Ukrainas austrumu daļā.
Ministrija uzskata, ka Krievijai, atzīstot savu karavīru klātbūtni Krimā, tagad būtu jāatzīst arī Krimas aneksija.
Tikmēr Krievija asi reaģējusi uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas preses brīvības pārstāves Dunjas Mijatovičas ziņojumu par masu saziņas līdzekļu situāciju Ukrainas reģionos. Mijatoviča pēc viesošanās Harkovā, Kijevā, Odesā, Doņeckā, Nikolajevā un Krimā norādījusi, ka situācija ir ārkārtīgi satraucoša, jo
konfliktu zonās pret žurnālistiem tiek vērsta vardarbība, tiek bojāts viņu ekipējums un regulāri tiek saņemti draudi par izrēķināšanos.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka ir kategoriski nepieņemami, ka tiek salīdzināta acīm redzama vardarbība pret žurnālistiem, kas atspoguļo notikumus Ukrainā, ar Krievijas federācijas subjektā, proti, Krimā, strādājošo masu saziņas līdzekļu mēģinājumiem pielāgoties valsts likumdošanai.
Piektdien Doņeckā ieradusies arī bijusī premjerministre Jūlija Timošenko, kas tiekas ar reģiona līderiem. Viņa paziņojusi, ka Ukrainai neviens no citas valsts teritorijas nedrīkst diktēt to, kādus likumus pieņemt, kādu konstitūciju apstiprināt, kādu ārpolitikas kursu izvēlēties un kādās aliansēs iesaistīties. Pēc Timošenko vārdiem, Krievija ir ievērojami pārsniegusi savas pilnvaras.
Zināms arī, ka Timošenko ir vērsusies pie ASV Kongresa, aicinot īstenot jebkādus nepieciešamos pasākumus, lai atbalstītu Ukrainu, aizsargātu tās suverenitāti. ASV tiek lūgts piešķirt Kijevai arī militāru atbalstu, tostarp augsti kvalificētus ekspertus. Timošenko, kura kandidēs arī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, redzot divus scenārijus situācijas atrisināšanai Ukrainas austrumos. Pirmais plāns paredzot ievērojami palielināt reģionu pašnoteikšanos, kā arī valodas jautājuma atrisināšanu tā, lai tas būtu pieņemams gan Ukrainas austrumiem, gan Rietumiem, proti, piešķirt krievu valodai spēcīgāku statusu. Otrais variants - Krievijai ir jāatsauc visas savas vienības no Ukrainas teritorijas.
Tikmēr kļuvis zināms, ka Reģionu partija ir nomainījusi savu simbolu, atsakoties no Ukrainas kartes. Tagad Ukrainas karoga krāsās izkrāsotā valsts kontūra aizstāta tikai ar karogu. Kā pieļauj ukraiņu preses izdevumi, valsts kontūra aizvākta tāpēc, lai nebūtu redzama Krievijas okupētā Krima.
