Ilgi gaidītā runā britu premjers Deivids Kamerons piektdien atklājis radikālus plānus imigrācijas ierobežošanai Lielbritānijā no citām ES dalībvalstīm.
Daudzi šo runu uzskata par daļu no Kamerona kampaņas pirms nākamā gada vēlēšanām, taču britu premjers īpaši uzsver, ka migrācijas kontrole ES ir vajadzīga ne tikai Lielbritānijai, bet visam blokam. Pēc viņa vārdiem, šis jautājums turpmāk būs prioritāte jebkurās sarunās par valsts dalību blokā un neizslēdza izstāšanos no tā, ja nepanāks gribēto.
Vieni no Kamerona galvenajiem ierosinājumiem ir šādi: aizliegt ES migrantiem pieprasīt sociālos pabalstus un nodokļu atvieglojumus pirmo četru gadu laikā; aizliegt ES migrantiem pieprasīt bērnu pabalstus un nodokļu atvieglojumus par tiem bērniem, kas nedzīvo Lielbritānijā; izraidīt migrantus no valsts, ja viņi pusgada laikā nav atraduši darbu; ierobežot migrantu tiesības vest uz Lielbritāniju savus ģimenes locekļus.
Kā norādīja Kamerons, viņš lepojas ar to, ka Lielbritānija ir demokrātiska, multinacionāla valsts, taču imigrantu apjoms pēdējos gados rada nepaceļamu slogu sabiedrisko pakalpojumu sektoram.
Kamerons paziņoja, ka pēdējo gadu imigrācijas apjomi ir lielākie kopš 2.pasaules kara, un tie uzlikuši nepanesamu slogu sociālajiem dienestiem. Un tādēļ ir nepieciešamas izmaiņas.
Galvenais skaitlis premjera ierosinātājā plānā ir „4”. Proti, reformas ietvaros imigrantiem no Eiropas Savienības būs jāgaida četri gadi, pirms tie varēs saņemt sociālos pabalstus, arī tad, ja viņiem būs darbs. Starp Kamerona plānotajiem ierobežojumiem ir pirmos četrus gadus nepiešķirt nodokļu atlaides un bērnu pabalstus. Viņš pauda, ka strādājošs imigrants ar diviem bērniem šobrīd katru mēnesi no valsts saņem vidēji 700 mārciņas, kas ir divreiz vairāk nekā Vācijā, un trīsreiz vairāk nekā Francijā.
Citi plāna punkti ietver tādus ierosinājumus kā neļaut imigrantiem pieprasīt bērna pabalstu par aprūpējamajiem, kas dzīvo ārpus Lielbritānijas.
Tāpat ierosināts izraidīt imigrantus pēc pusgada, ja viņi nebūs atraduši darbu. Šāda politika būtu tikai taisnīga, paziņoja Kamerons.
„Mūsu labklājības sistēmai savā ziņā vajadzētu būt kā nacionālajam klubam. Tas ir veidots no smagi strādājošu britu nodokļu maksātāju ieguldījuma. Miljoniem cilvēku dara pareizo lietu, iemaksājot sistēmā paaudzi pēc paaudzes,” norāda Kamerons. „Tas nav pareizi, ka migranti var ierasties un uzreiz pieprasīt pilnas tiesības šajā klubā. Pateikšu skaidri, ko šīs izmaiņas nozīmē. Migrantiem no ES vajadzētu būt darba piedāvājumam pirms viņi šeit ierodas. Pretējā gadījumā britu nodokļu maksātāji viņus nebalstīs. Un kad viņi šeit sāks strādāt, viņi nedabūs pabalstus vai sociālos mājokļus pirms nebūs šeit sabijuši vismaz četrus gadus. Jā, šīs ir radikālas reformas, bet tās ir arī saprātīgas un taisnīgas reformas,” pauda premjers.
Šīs idejas pavisam noteikti būs daļa no Lielbritānijas diskusijām ar Eiropas Savienību par kopienas reformām, uzsvēra Kamerons. Viņš solījis 2017.gadā rīkot referendumu par valsts palikšanu vai izstāšanos no bloka, jā nākamgad parlamenta vēlēšanās nodrošinās vēl vienu pilnvaru termiņu.
Kamerons norādīja, ka vēlas, lai šī priekšlikumu pakete tiktu ieviesta visās ES valstīs. Bet, ja tas nenotiks, tad viņš centīsies panākt vienošanos, kas attiektos tikai uz Lielbritāniju.
„Ja maijā jūs mani ievēlēsiet par premjerministru, es vedīšu sarunas par reformām ES un Lielbritānijas attiecībām ar kopienu. Šis jautājums par brīvās pārvietošanās principu būs sarunu galvenā daļa. Ja sarunas būs sekmīgas, tad, kā jau esmu teicis, es vadīšu kampaņu par mūsu valsts palikšanu reformētā ES. Bet ja mūsu bažas neradīs dzirdīgas ausis, un mēs nevarēsim mūsu attiecības ar ES uzlikt uz labāka ceļa, tad, protams, es neko neizslēdzu,” norādīja Kamerons.
Kamerona „Es neko neizslēdzu” izteikums ir līdz šim viens no stingrākajiem mājieniem Briselei, ka viņš tomēr varētu atbalstīt Lielbritānijas izstāšanos. Eiropas Komisija pēc britu premjera paziņojumiem norādīja, ka ir gatava runāt ar Londonu par tās plāniem iegrožot sociālos pabalstus migrantiem no citām kopienas valstīm. Tomēr Brisele uzsvēra, ka jebkādas tādas sarunas ir jāveic „mierīgi un uzmanīgi.”
Tiek uzskatīts, ka britu premjera paziņojumi izraisīs vairāku ES līderu pretestību, ieskaitot Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kuras valsts arī ir viens no populārākajiem migrantu galamērķiem.
Tikmēr uz britu premjera izteikumiem jau reaģējusi Brisele.
Pēc Eiropas Komisijas (EK) pārstāvja vārdiem, Apvienotās Karalistes idejas ir daļa no diskusijas un tās ir mierīgi jāizvērtē. Viņš arī piebilda, ka tas ir nacionālo likumdošanu ziņā – cīnīties pret sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un to atļauj arī ES likumi.
