Tomēr tas notiks tikai oktobrī, kad viņa pārstāvētā Konservatīvā partija izvēlēsies jauno vadītāju, tādēļ ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav gaidāmas. Britu premjers preses konferencē arī norādīja, ka britu sabiedrība ir izvēlējusies pamest ES un tās lēmums ir jāciena.
Sarunas par izstāšanās nosacījumiem sāksies tikai rudenī, pēc jaunās valdības izveidošanas.
Jautājums par Apvienotās Karalistes palikšanu Eiropas Savienībā sašķēla Kamerona vadīto Konservatīvo partiju. Kamēr Kamerons mudināja balsot par palikšanu, viņa partijas biedrs, bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons aģitēja par pretējo.
Kamerons paziņojis, ka atkāpjas gan no premjera, gan partijas vadītāja amata. Savā paziņojumā Kamerons norādīja, ka valdībai ir vajadzīgs jauns sākums.
"Es cīnījos par šo kampaņu atklāti un kaislīgi, ar pārliecību galvā, sirdī un dvēsele. Es ne no kā neatsakos, arvien uzskatu, ka Lielbritānijai labāk bija palikt Eiropas Savienībā. Referendums bija par valsts nākotni, nevis kādu politiķu, ieskaitot mani nākotni. Bet britu tauta ir izdarījusi nepārprotamu izvēli – iet citu ceļu. Tagad valstij vajadzīga cita vadība
Es darīšu visu kā premjerministrs, lai stabilizētu valsts kuģi tuvākās nedēļas un mēnešus, taču es uzskatu, ka būtu nepareizi, ja es kā kapteinis to vadītu arī uz jauno ceļa mērķi.
Tas nebija viegls lēmums, bet es uzskatu, ka tas ir valsts interesēs - veidot jaunu valdību. Vēl nav nepieciešams nosaukt precīzu grafiku, kad tas notiks, taču pieļauju, ka mēs varētu lemt par jaunu premjeru Konservatīvās partijas konferencē oktobrī,” paziņoja Kamerons.
To paziņojot, britu premjera balss trīcēja un varēja redzēt, ka šis lēmums viņam bijis smags, ziņoja Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs.
“Es esmu jau iepriekš teicis, ka Lielbritānija var izdzīvot ārpus Eiropas Savienības un ka mēs spēsim atrast risinājumu. Tagad, kad ir pieņemts lēmums par izstāšanos, mums ir jāatrod pats labākais risinājums. Un es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai tas notiktu. Es mīlu šo valsti un darīšu visu, ko varu, lai palīdzētu tai uzplaukt,” sacīja Kamerons.
Šāds iespējamais pavērsiens "Brexit" gadījumā jau tika prognozēts. Tomēr daudzi, pat Kamerona sāncenši politikā, mudināja nesteigties ar lēmumu. Taču Kamerons, kurš iepriekš aicināja iedzīvotājus balsot par britu palikšanu ES, ir sapratis, ka, nespējot panākt cerēto, ir zaudējis un labāk ir atkāpties no amata.
Tikmēr eiroskeptiķi gavilē. Lielbritānijas Neatkarības partijas līderis Naidžels Faražs paziņoja, ka ceturtdiena ir kļuvusi par Apvienotās Karalistes neatkarības dienu un paredzēja, ka drīzumā līdzīgi balsojumi notiks arī citās valstīs.
“Es ceru, ka šī uzvara nojauks šo izgāzušos projektu un novedīs mūs pie Eiropas, kas sastāv no neatkarīgām valstīm, kas draudzējas, sadarbojas un tirgojas savā starpā. Bet tiksim vaļā no Eiropas karoga, himnas un visa tā, kas sagājis greizi,” sacīja Faražs.
Lai gan balsojuma iznākums ir skaidrs, nedz Kamerons, nedz viņa iespējamais pēctecis premjera krēsla Boriss Džonsons nesteidzas ar oficiālu izstāšanās sarunu uzsākšanu. Acīmredzot viņi uzskata, ka vispirms būtu jāsagaida, lai pāriet pirmais šoka vilnis, un tikai tad varēs ķerties pie sarunām ar pārējām 27 valstīm. Noteikumi paredz, ka Lielbritānijai būtu jāiesniedz Briselei notu par referenduma iznākumu un jāierosina izstāšanās procedūra. Kamēr tas nav izdarīts viss paliek kā līdz šim.
Nodarbinātības un pensiju ministrs Stīvens Krabs atzina, ka valdība nav spējusi uzrunāt vienkāršos iedzīvotājus, kuri jūtas atstumti. Arī citi politikas vērotāji uzskata, ka šis ir bijis protesta balsojums pret Londonas un ne tik daudz Briseles īstenoto politiku, lai arī vietējie politiķi un mediji gadiem ilgi ir vainojuši tā dēvētos eirokrātus visās iespējamās dzīves nelaimēs.
Cilvēki vēlas, lai kaut kas valstī mainītos. Un izstāšanās kampaņas piedāvātā ideja, ka esot ārpus bloka Lielbritānija un tās iedzīvotāji spēs atgūt kontroli par to, kas ar to notiek, daudziem izrādījās ļoti tuva sirdij.
Balsojums uzsvēra ne tikai atšķirības starp lielpilsētu iedzīvotājiem un lauciniekiem, kā arī starp turīgākiem, izglītotākiem cilvēkiem un nabadzīgākiem slāņiem, bet arī starp valsts reģioniem.
Izņemot Londonu, Anglija un Velsa pārliecinoši nobalsoja par izstāšanos. Savukārt Skotija un Ziemeļīrija iestājās par palikšanu Eiropas Savienībā. Tādēļ atsevišķi īru politiķi jau ir paziņojuši, ka Londonai vairs neesot morālu tiesību noteikt lietas Ziemeļīrijā.
Arī Skotijas valdības vadītāja Nikola Stērdžena neizslēdza, ka drīzumā varētu notikt vēl viens referendums par Skotijas neatkarību, jo tās iedzīvotāji vēlas palikt Eiropas Savienībā.
Pazīstamā rakstniece Džoanna Roulinga, kas radīja Harija Potera grāmatu sēriju, sacīja, ka Kamerons paliks vēsturē ne tikai ar saišu saraušanu ar Eiropas Savienību, bet arī Apvienotās Karalistes sagraušanu. Nekam no tā nebija jānotiek, piebilda Roulinga.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
