Agri vai vēlu pamiers tik un tā tiks izjaukts un „[Krievijas prezidents Vladimirs] Putins atkal mazgās rokas”, sacīja Kalniete. Eiropā neesot jūtama ticība tam, ka pamiers varētu būt stabils un ilgstošs.
Eiroparlamentāriete pauda prognozes, ka, iestājoties pavasarim, varētu notikt ofensīva Mariupoles virzienā.
Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavība arī esot nostiprinājusi pārliecību, ka nākamās sankcijas pret Krieviju sankcijas būs stingrākas.
Kopumā vērtējot Krievijas rīcību, Kalniete pauda, ka tās lielais mērķis ir sašķelt Eiropas Savienību un iznīcināt NATO. Un tam pietiek ar provokāciju pierobežā. Viņa gan pauda pārliecību par ES vienotību, kā piemēru minot to, ka izdevies vienoties par sankcijām.
12.februarī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu,tomēr no Ukrainas turpināja pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.