Pēc Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu situācija ASV ir mainījusies, šobrīd tā ir neizpratne par Eiropas vajadzībām, lēmumu pieņemšanas mehānismiem, finansēšanas mehānismiem. Tāpēc apņēmība veidot funkcionēt spējīgu Eiropas aizsardzību ir lielāka nekā jebkad agrāk, norādīja Kalniete.
Ļoti svarīgs jautājums par to, kā ES dalībvalstis sasniegs NATO noteikto finansējuma apjomu - 2% no iekšzemes kopprodukta.
Šobrīd Eiropas aizsardzības spējas atkarīgas no Vācijas spējas pieņemt lēmumus par ievērojamu finansējuma paaugstināšanu aizsardzībai, norādīja deputāte.
Ja Vācija to izdara, runa ir par 40 miljardiem eiro, kas ir aptuveni puse no tās naudas, kas nepieciešama, lai nodrošinātu stabilu Eiropas aizsardzību tajā līmenī, kādā tā ir nepieciešama pašreizējā situācijā, ņemot vērā situāciju Ukrainā, konfliktu Sīrijā un citas problēmas.
Kalniete pastāstīja, ka šobrīd cirkulē daudz baumu par to, ka notiekot kādas sarunas par konflikta noregulējumu Austrumukrainā, bet baumu intensitāte “parasti parāda, ka tiešām kaut kas notiek”.
Bet Eiropas Savienībai līdz šim sarunās par Ukrainas situāciju bija maza loma, ES pārstāvji nepiedalījās Minskas sarunās un Normandijas formāta sarunās, kurās iesaistījās atsevišķo valstu līderi. Kalniete uzskata, ka ES interese par Ukrainu ir zema, jo dažām valstīm, kas atrodas tuvāk Krievijai, tas ir svarīgi, tās saprot, cik svarīgi ir atturēt vardarbību Ukrainā, lai nesekotu robežu pārkāpšanas mēģinājumi citur Eiropā.
Bet citām valstīm citos reģionos tuvāk ir, piemēram, Sīrijas konflikts un aktuālāka ir bēgļu problēma, un šīs valstis vairāk interesē šo problēmu noregulēšana, un tās neapzinās, cik izšķirīgi ES nākotnei ir notikumi Ukrainā.
Kalniete jau iepriekš pauda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina ambīcijas ir padarīt NATO un Eiropas Savienību par nebūtiskām un bankrotējušām organizācijām.
Intervijā Latvijas Radio Kalniete skaidroja, ka ir sākusies jauna konfrontācijas ēra, kurā Krievija vēlas stiprināt sevi un savu ietekmi pasaulē, ko var izdarīt, iekšēji sairdinot ES un NATO.
Viņa gan uzskata, ka pagaidām tas neizdodas, jo Krievijai piemīt īpašība - tā nespēj konsekventi darboties vienā virzienā un beigās iešauj sev kājā.
Krievija neizprot ES politikas veidošanas procesus un sabiedriskā viedokļa nozīmi, uzsvēra Kalniete. Krievija nevar saprast, kā Eiropā lietas notiek, domājot, ka var visu sarunāt aizkulisēs.
