Tūkstošiem mikroplaisu, noplūde neradioaktīvajā reaktora daļā un jau gandrīz par normu kļuvusī regulārā reaktoru atslēgšanās. Pēdējos gados šādas situācijas ir kļuvušas gandrīz par ikdienu divos Beļģijas atomreaktoros.
Viens no tiem ir “Doel 3”, kas atrodas netālu no Antverpenes, otras lielākās Beļģijas pilsētas. Pēdējo reizi reaktors automātiski izslēdzās aizvadītajā nedēļā. Sākumā par iemeslu tika minētas problēmas ar reaktora gaisa turbīnu. Vēlāk uzņēmums “Engie Electrabel", kam pieder šī atomstacija, paziņoja, ka reaktora izslēgšanos izsauca tas, ka vienlaicīgi tika palaistas divas testa programmas. Tagad šī problēma esot novērsta, apgalvo energokompānija.
Dažādas likstas regulāri piemeklē arī Beļģijas austrumos esošo atomreaktoru “Tihange 2”. Tas atrodas salīdzinoši netālu no Vācijas robežas. Tādēļ Vācijas vides ministre Barbara Hendriksa nesen mudināja Beļģijas valdību slēgt abus reaktorus, lai veiktu papildu pārbaudes. Viņa apgalvo, ka Vācijas atbildīgā aģentūra nav varējusi pārliecināties par to, vai reaktori būtu droši arī tad, ja rastos kādas problēmas.
Iespējams, ministres nostāju ietekmēja neatkarīgais pētījums, ko pasūtīja Zaļo grupa Eiropas Parlamentā. Janvārī prezentētie rezultāti parāda nopietnas problēmas ar tērauda kvalitāti abos reaktoros. “Ja šīs problēmas ar tēraudu būtu bijušas zināmas licenzēšanas laikā, licenci reaktora darbībai nebūtu bijis iespējams izsniegt. Tādēļ rodas jautājums, kā šobrīd ir iespējams izsniegt licenci minēto reaktoru darbības turpināšanai, ja visas šīs problēmas ir skaidri zināmas,” norāda Zaļo grupas līdere Rebeka Harmsa.
Šaubas par reaktoru celtniecības laikā izmantoto materiālu drošumu liek ''zaļajiem'' gan Eiropas, gan Beļģijas Federālajā Parlamentā mudināt Beļģijas valdību un Federālo atomenerģijas kontroles aģentūru vēlreiz izvērtēt abu reaktoru drošumu. Šo prasību atbalsta arī Nīderlande un Luksemburga.
Tomēr pagaidām minētā Beļģijas aģentūra uzsver, ka abi reaktori atbilst visstingrākajām prasībām. Līdzīgi izsakās arī energokompānijas “Engie Electrabel" preses sekretāre Gēta Kejerta. Viņa apgalvo, ka kaimiņvalstu bažas par Beļģijas atomreaktoru drošību ir skaidrojamas ar sakāpinātu sabiedrības un žurnālistu uzmanību par tajos notiekošo. Beļģijas atomreaktoru darbība tiek neplānoti pārtraukta ne biežāk kā kaimiņvalstīs.
Tomēr iespējamo problēmu gadījumā sekas var būt ne tikai nopietnas, bet arī dārgas. Černobiļas atomkatastrofas seku likvidācijai Eiropas Komisija vien ir atvēlējusi aptuveni 730 miljonus eiro. No tiem 20 miljoni tika piešķirti vien šonedēļ.
