- Junkers jūtas nodots
- Merkele: Jaunas sarunas līdz referendumam nenotiks
- Grieķi emigrē
- Iedzīvotājiem nav izpratnes par referenduma būtību
Junkers jūtas nodots
„Es esmu darījis visu cilvēciski iespējamo, lai rastu risinājumu, kas būtu pieņemams gan Grieķijai, gan pārējai Eiropai,” tā pirmdien Briselē uzsvēra EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Līdz šim viņš tika uzskatīts par vienu no lielākajiem Grieķijas premjera Alekša Cipra sabiedrotajiem aizdevēju vidū. Tomēr pēc tam, kad Grieķijas valdība nolēma sarīkot referendumu par aizdevēju priekšlikumiem un atsauca savus sarunvedējus, Junkers ir krasi mainījis toni.
“Es gribētu lūgt Grieķijas tautu teikt “jā”, jo šāds balsojums dos pozitīvu signālu gan Grieķijai, gan citām eirozonas dalībvalstīm.
Tas parādīs, ka grieķi pilnībā apzinās savu lomu Eiropā. Ja cilvēki teikts “jā”, viņi sūtīs ziņu gan pārējām Eiropas Savienības valstīm, gan visai pasaulei, ka viņi vēlas arī turpmāk turēties kopā ar pārējām eirozonas valstīm un ES,” sacīja Junkers.
Savukārt balsojumu pret aizdevēju priekšlikumiem Junkers salīdzināja ar pašnāvību, kuru neesot vērts taisīt tikai tāpēc, ka kāds baidās no nāves.
Viņš arī noliedza, ka starp priekšlikumiem būtu algu vai pensiju samazināšana. Lai gan patiesībā viens no priekšlikumiem paredz samazināt piemaksas pie mazām pensijām. Tomēr EK eksperti uzskata, ka tā neesot pensija, bet gan piemaksa.
Pirmdien notikušajā preses konferencē Briselē Junkers arī nekavējās izteikt neapmierinātību ar Grieķijas premjera Aleksa Cipra uzvedību sarunu laikā. „Pēc visām pūlēm, ko es ieguldīju komisijas darbā, es jūtos nodots, jo visi centieni nav ņemti vērā,” atzina Junkers.
Vienlaikus viņš atzina, ka Grieķijas ekonomikas sakārtošana aizvien būs liels izaicinājums. „Tas nebūs viegli, taču tas ir nepieciešams,” viņš teica. „Citi to jau ir izdarījuši – pavaicājiet īriem, portugāļiem, spāņiem un latviešiem!” aizstāvot stingro taupības politiku, sacīja Junkers.
Junkers arī piebilda, ka sarunas joprojām ir iespējams atsākt.
Merkele: Jaunas sarunas līdz referendumam nenotiks
To Rīgā sacīja arī Latvijas premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”). Runājot par situāciju Grieķijā, viņa vairākkārt smagi nopūtās. “Tas lēmums, ko pieņēma Grieķijas valdība, Grieķijas parlaments, nav ekonomiski pamatots. Protams, tā ir tautas vēlēta valdība un parlaments. Bet ekonomiski šis risinājums, ko pieņēma Grieķija, nav pamatots. Protams, Grieķija nav izstājusies no eirozonas un Eiropas institūcijas darīs visu, lai novērstu eirozonas šūpošanos. Bet tās ir sekas pašai Grieķijai,” teica Straujuma.
Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele pavēstījusi, ka jaunas sarunas ar Grieķiju par parāda atmaksu notiks tikai pēc referenduma, ziņo AFP.
Viņa akcentēja, ka Eiropai ir vajadzīgs ne tikai kompromiss, bet arī principi. Ja ES un eirozonas pastāvēšanas principi nebūs ievēroti, tad cietīs šo bloku tēls.
Merkele arī noraidīja apgalvojumus, ka Vācija cietīs Grieķijas defolta gadījumā. Finanšu ministrs Volfgangs Šoible jau norādījis, ka valsts ir labi sagatavota šādam scenārijam, atgādināja kanclere.
Grieķi emigrē
Žurnāliste Ella Semjonova no Atēnām vēsta, ka sabiedrībā sāk sadalīties divās daļās. Vieni atbalsta valdības politiku un nostājas pret aizdevējiem, savukārt citi uzsver, ka vēlas palikt ES un eirozonā. Semjonova akcentē, ka viedokļi ir tik atšķirīgi, ka sabiedrībā pieaug saspīlējums.
Pirmdien pensionārus satraukušas ziņas par to, ka pensijas neizmaksās uzreiz, bet gan pa daļām – 60 eiro dienā. Tiesa, pēcāk valdība pavēstīja, ka visu izmaksās uzreiz un laikā. Satraukums valda arī citu cilvēku vidū – pie tiem bankomātiem, kuros vēl ir nauda, stiepjas garas rindas.
Savukārt portāla lsm.lv autore Dace Komseli no Grieķijas uzsver, ka aizvien vairāk un vairāk cilvēku emigrē. Visbiežāk grieķi izvēlas doties uz Zviedriju, Lielbritāniju un Vāciju.
Iedzīvotājiem nav izpratnes par referenduma būtību
Intervijā Grieķijas televīzijā valsts premjers Alekss Ciprs norādījis, ka netic kreditoru lēmumam izslēgt Grieķiju no eirozonas. Tas netiks darīts, jo izmaksas pašai eirozonai būs pārāk dārgas. Viņš pauda, ka svētdienas referendumam būs turpinājums – jaunas sarunas starp eirozonu un Grieķiju. Jo stiprāks būs Grieķijas iedzīvotāju „nē” kreditoru piedāvājumam, jo labākas būšot Grieķijas pozīcijās, norādījis Ciprs, vēsta BBC.
Tāpat Ciprs sacījis, ja Grieķijas referendumā iedzīvotāji atbalstīs kreditoru piedāvājumu, viņš neturēsies pie sava amata par katru cenu, vēsta aģentūra AFP. „Mēs respektēsim šo lēmumu,” teica Ciprs.
Vienlaikus BBC akcentē, ka pirmdienas vakarā Atēnu ielās atnākušajiem cilvēkiem nav izpratnes par gaidāmo referendumu. Daudzi Cipra un pašreizējās valdības atbalstītāji aicina balsot „pret” un saka, ka, balsojot „nē”, tik slikta situācija, kā šobrīd ilgi vairs nebūs. Vēl citi ir pārliecināti, ka ES, grieķiem balsojot „nē” nāks klajā ar jauniem un Grieķiju apmierinošākiem priekšlikumiem. BBC norāda, ka pirmdienas vakarā, dziedošajiem un dejojošajiem grieķiem, nav sapratnes par to, ka jauns eirozonas līderu piedāvājums vairs nebūs.
Jau ziņots, ka eirozonas valstu finanšu ministri sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas.
Svētdien Eiropas Centrālā banka nolēma nepalielināt ārkārtas finanšu palīdzību Grieķijas bankām, bet saglabāt to esošajā līmenī.
Pēdējā laikā Grieķijas iedzīvotāji masveidā izņem naudu no bankām. Lielākajā daļā bankomātu nav naudas, bet pie tiem, kuros tā ir, veidojas lielas rindas.
Ja Grieķija kļūs maksātnespējīga, tiek pieļauta iespēja, ka tai būs jāatstāj eirozona.
Pašreizējā starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai beigsies jau otrdienas vakarā. Tas ir arī laiks, kad Grieķijai būtu jāatdod Starptautiskajam Valūtas fondam vecs parāds 1,6 miljarda eiro apmērā. Domājams, ka Grieķija nespēs to izdarīt, kas izraisīs defoltu. Kopumā, kā ir aprēķinājusi ziņu aģentūra „Reuters”, Grieķija ir parādā starptautiskiem aizdevējiem gandrīz 243 miljardus eiro. Tās lielākais kreditors ir Vācija.
