Neilgi pirms samita Eiropas Komisijas (EK) pirmais priekšsēdētāja vietnieks Frans Timmermans sniedza ekskluzīvu interviju „Euranet Plus” radio staciju tīklam, kurā ietilpst arī Latvijas Radio, skaidrojot šī plāna ieceri.
Jaunais 300 miljardu investīciju plāns “noteikti izdosies”. Par to ir pilnībā pārliecināts viens no tā autoriem, EK pirmais priekšsēdētāja vietnieks Frans Timmermans, kas tiek dēvēts arī par Žana Kloda Junkera labo roku.
To, ka Eiropā trūkst investīciju, atzīst gandrīz visi. Tomēr par to, vai Junkera plāns ir īstā atbilde, ir pārliecināts ne katrs. Bet ņemot vērā, ka labāku priekšlikumu šobrīd uz galda nav, Eiropas Parlaments (EP) jau ir piekritis uzsākt plāna īstenošanu. Tagad kārta ir dalībvalstu līderiem.
Timmermans uzskata, ka jaunais investīciju plāns ir atšķirīgs pēc būtības no iepriekšējiem Eiropas fondu ieguldījumiem.
„Līdz šim, runājot par investīcijām, mēs vienmēr likām uzsvaru uz infrastruktūras projektiem, uz struktūrfondiem, uz to, ka Eiropas Savienība kaut kur iegulda naudu un dalībvalstis pieliek savu artavu klāt. Tagad mēs skatāmies uz tirgiem un to, kur ir problēma,” saka Timmermans.
Viņš gan neslēpj, ka plānā ir viens būtisks nosacījums. „Nepārprotiet mani, šis plāns izgāzīsies, ja dalībvalstis neveiks reformas. Tādēļ, ja kāds domā, ka tā ir alternatīva reformām, viņi pilnīgi kļūdās, jo finanšu tirgi viņus sodīs. Tās nebūs dalībvalstis, bet gan finanšu tirgi, kas viņus sodīs,” uzsver Timmermans.
EK apgalvo, ka topošais fonds, kas izvērtēs investīciju projektus, būs profesionāļu rokās. Tas darbosies dažādās jomās, atbalstot interesantus projektus – sākot no maziem un vidējiem uzņēmumiem, līdz mūsdienu tehnoloģijām medicīnā un atjaunojamajai enerģijai.
Turklāt katrai valstij nebūs savas kvotas, saka komisijas priekšsēdētāja vietnieks Timmermans. „Es domāju, ka ir svarīgi, lai mēs atstātu projektu izvēli ekspertu ziņā un skatītos uz to, kas ir nepieciešams finanšu tirgiem bez politiskas iejaukšanās. Ja mēs pielietosim parasto dalībvalstu loģiku, kad valstis vēlas saņemt atpakaļ tieši tik daudz, cik ir ieguldīts, kad valstis nosaka, cik daudz tajās būtu jāiegulda, tad notiks politiska iejaukšanās, nevis kārtīga projektu izvērtēšana,” norāda Timmermans. „Mums ir nepieciešams kārtīgi izvērtēt Eiropai tiešām nepieciešamos projektus un tajos ieguldīt. Un tad, es domāju, šis plāns strādās,” viņš piebilst.
Ir plānots, ka fonds, kas administrēs projektus, sāks darbus nākamā gada vidū. Un tas nozīmē, ka Latvijas prezidentūras laikā būs jāpieņem lielāko daļu likumu un noteikumu, lai tas varētu notikt. Premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) jau norādīja, ka no tā lielā mērā būs atkarīgs, cik izdevusies būs Latvijas prezidentūra.
