Ar ideju par jauna Eiropas investīciju plāna izveidi, lai dotu kontinenta ekonomikai tik nepieciešamo grūdienu, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers nāca klajā decembrī. Viņa mērķis bija, lai fonds sāktu darbu jau šī gada vidū. Tādēļ tieši Latvijas prezidentūras laikā ir jāpanāk, lai tiktu pabeigti visi nepieciešamie priekšdarbi. Latvijas premjere Laimdota Straujuma šo uzdevumu vairākkārt dēvēja par vienu no svarīgākajām prioritātēm.
Tagad sarunas ir nonākušas finiša taisnē, jo Eiropas Parlaments pirmdien vienojās par savu redzējumu, kā jaunajam investīciju plānam būtu jādarbojas. Viena no galvenajām deputātu prasībām ir rīkot noklausīšanos parlamentā topošā investīciju fonda vadībai, sacīja eiroparlamentārietis no Vācijas Udo Bullmans:
“Mēs gribētu piedalīties fonda vadības struktūras pārraudzībā. Pēc finanšu krīzes sākuma daudz tika runāts par dažādām iniciatīvām nodarbinātības veicināšanai, krīzes seku novēršanai utt. Bet nekas no tā nav darbojies pārāk veiksmīgi. Šoreiz tam ir jāmainās.”
Tāpat deputāti iebilst, ka daļu no sākotnējā fonda kapitāla ir paredzēts ņemt no citām Eiropas programmām, it sevišķi no zinātnei paredzētajiem līdzekļiem. Turklāt, kā norādīja Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētājs Žans Artuī no Francijas, ir svarīgi nepazaudēt galveno mērķi, kādēļ šis investīciju fonds tiek radīts.
“Tas ir uzticības pakts. Tādēļ mēs pieprasām, lai Investīciju komiteja pieturētos pie sava pamatmērķa. Turpmāk mēs redzēsim, kā tas viss izskatīsies. Bet mēs nevaram pieļaut, lai fonda līdzekļi tiktu sadrumstaloti daudzās dažādās kategorijās,” brīdināja Žans Artuī.
No Latvijas deputātiem Budžeta komitejā darbojas Inese Vaidere. Viņa uzsver, ka investīciju fondam ir gan labas, gan riskantas puses. Latvijai varētu būt izdevīgi, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta projektiem informācijas tehnoloģiju, enerģētikas un transporta jomā. Tomēr Vaiderei bažas rada vai Latvijas projektus neizkonkurēs lielo Eiropas valstu uzņēmēju idejas:
“Es baidos, ja nebūs pietiekami līdzsvarota projektu vērtēšana, ja netiks ņemts vērā kohēzijas mērķis, tad šo investīciju rezultātā, iespējams, attīstības līmeņi dažādās valstīs var pat palielināties. Bet labā ziņa ir tā, ka tiek izveidota konsultatīva padome, kas ne tikai vērtēs projektus, bet atsevišķs tās atzars sniegs palīdzību uzņēmējiem, sastādot labus projektus un mēģinot tos sastādīt tā, lai tie būtu saprotami arī vērtētājiem.”
Tāpat atšķirībā no citiem Eiropas fondiem, kas pieejami Latvijā, šis būs kredīts, kas vēlāk jāatmaksā. Tomēr valdības nekontrolēs šīs naudas sadali, atgādina Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens:
“Ir ļoti svarīgi zināt, ka valdības nekontrolēs fonda līdzekļu sadali tiem, kuri vēlēsies pieteikties. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds būs kā banka, kuras klienti būs uzņēmumi. Arī privātās un publiskās partnerības projektu gadījumā tos aizstāvēs katrs projekta virzītājs.”
Jāpiebilst, ka jau deviņas Eiropas valstis ir piekritušas sniegt arī savu papildu finanšu ieguldījumu topošajam investīciju fondam. Jaunākais paziņojums ir nācis no Polijas.
Ja sarunas starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm ies raiti, tad investīciju fonds varēs sākt darbu vēlākais septembrī.
