Kamēr Zviedrijas valdība lēma par oficiālu atzīšanu Palestīnas valstij, tikmēr Austrumu Jeruzalemē, ko palestīnieši redz kā savu galvaspilsētu, notikusi asa vardarbības eskalācija.
Kāds palestīnietis, islamiskā džihāda organizācijas atbalstītājs, no tuva attāluma raidījis šāvienus uz radikālu ebreju aktīvistu Rabī Jehūdu Gliku, kurš kritiskā stāvoklī nogādāts slimnīcā.
Nekavējoties operāciju uzsāka Izraēlas policija un drošības spēki. Pret rītu palestīnietis tika atrasts un operācijas laikā nogalināts.
Incidenta un sekojošās drošības operācijas izraisītā starpkopienu spriedze lika pieņemt smagu lēmumu – slēgt piekļuvi vienai no svarīgākajām islāma svētvietām, Al-Aksas mošejai un tempļa kalna svētnīcai, ko uzskata par pravieša Muhameda debesbraukšanas vietu.
Palestīniešu līderis Mahmuds Abbass nekavējoties paziņoja, ka tempļa kalna slēgšana ir kara pieteikums. Intensīvā policijas klātbūtnē un saspīlētā gaisotnē aizritēja nogalinātā palestīnieša bēres, taču no incidentiem izdevās izvairīties. Gazas joslu kontrolējošās radikālās organizācijas „Hamas” pārstāvis Fauzi Barhūms savā paziņojumā uzteicis bojā gājušā palestīnieša uzbrukumu.
„Mēs apsveicam drosmīgo operāciju, kas tika veikta pret cionistu ekstrēmistu, kurš uzbruka Al-Aksa mošejai. Tā ir dabiska reakcija par izraēliešu un Izraēlas karavīru noziegumiem un pārkāpumiem pret Al-Aksa mošeju un Jeruzalemes iedzīvotājiem, kā arī palestīniešiem,” paudis Barhūms.
Tikmēr Rabī Jehūds Gliks slimnīcā cīnās par savu dzīvību. Viņš ir ebreju imigrants no Amerikas, kurš cīnās par ebreju svētnīcas – Tempļa – atjaunošanu tagadējā musulmaņu svētvietas kompleksā. Turklāt Rabī Gliks, spītējot aizliegumam, kopā ar citiem ebreju radikālā flanga aktīvistiem tūristu vizīšu piesegā apmeklēja Tempļa kalnu un slepus skaitīja ebreju lūgšanas un izpildīja citus rituālus. Tas provocē reliģisku naidu musulmaņu dievlūdzējos, tādēļ ebreju reliģiskie rituāli Tempļa Kalna musulmaņu svētnīcās ir krimināli sodāma rīcība.
Vardarbības eskalācija savu kulmināciju sasniedza ceturtdien, kad Zviedrija kļuva par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas oficiāli atzinusi Palestīnas valsti. Taču Palestīnas robežas ir viens no galvenajiem strīdus jautājumiem divu valstu risinājumā. Palestīnieši ne tikai uzstāj uz robežām, kādas tās bija līdz 1967.gada sešu dienu karam, bet arī Austrumu Jeruzalemi kā savu galvaspilsētu.
Izraēlas Ārlietu ministrijas pārstāvis Pauls Hiršons norādījis, ka „Zviedrijas lēmums atzīt Palestīnas valsti izraisa nožēlu”.
„Tas samazina izredzes, ka palestīnieši atgriezīsies pie sarunu galda. Daudz grūtāka kļūst šo sarunu veiksmīga noslēgšana. Tieši tādēļ, ka šāds lēmums veicina palestīniešu ilūziju, ka viņi var saņemt visu, ko vēlas, nemaz nenākot pie sarunu galda un neejot uz smagiem kompromisiem, kurus nāksies pieņemt abām pusēm – tātad arī palestīniešiem, lai miera ceļā pārvarētu mūsu pretrunas. Ļoti žēl. Turklāt tas demonstrē, kā labi nodomi bez pietiekamas sapratnes šajos grūtajos apstākļos tikai veicina spriedzi un attālina konflikta risinājumu,” sacījis Hiršons.
Piektdienas rītā Izraēlas drošības spēki atsākuši ierobežotu musulmaņu dievlūdzēju pielaidi svētnīcai uz rīta lūgšanām. Tomēr arī piektdienas vakarā, kad musulmaņi kuplā skaitā pulcējas darba nedēļu noslēdzošajām lūgšanām, piekļuve tempļa kalnam būs stingri ierobežota, ielaižot vien vīriešus, kas vecāki par 50 gadiem.
