„Mums tas nozīmē to, ka pirmoreiz ir izveidots daudzdimensionāls rīks, piemērots tieši studentu vajadzībām,” Fernando Gala Palomaress no Eiropas Studentu apvienības intervijā „Euranet Plus” ieskicē jaunās reitingu sistēmas priekšrocības, salīdzinot ar kādreizējām iespējām.
„Piemēram, tu biji students no Eiropas vai pasaules citas daļas, un tu nemaz neplānoji doties studēt uz Lielbritāniju, tikai vēlējies uzzināt, kurām universitātēm labāk sokas tavā apkaimē vai tuvākajās valstīs. Šādu informāciju iepriekš bija grūti iegūt,” viņš piebilst.
Proti, sistēmas lietotājs ir tas, kurš pats izlemj, kādā veidā viņš vēlas salīdzināt universitātes. Tomēr tagad, kad jaunais rīks praksē iemēģināts, atklājas kā priekšrocības, tā arī atsevišķi trūkumi. Ar „U-Multirank” augstskolu rezultatīvo rādītāju salīdzināšanas rīku iepazinusies arī Latvijas Universitātes Studentu padomes priekšsēdētāja Rūta Mājeniece. Viņa to sauc par studentu vajadzībām draudzīgāko sistēmu, tomēr norāda, ka, lai to lietotu, ir jāzina, ko salīdzināt.
„Tīri bakalaura līmeņa studentam daudzi no tiem kritērijiem, kas šobrīd atspoguļojas, varbūt ir neizprotami. Tajā pašā laikā, es domāju, ka sistēma attīstīties un būs saprotamāka un pieejamāka. Savukārt augstākā līmeņa studentiem tas varētu daudz vairāk izteikt,” norāda Mājeniece.
Pēc viņas domām, reitingi un ierindošana kā tāda nav ļoti atbalstāma, jo parasti tas nozīme, ka visbiežāk augstskolas izmanto kādu kritēriju kopumus, lai rādītu, ka atrodas augstāk vai zemāk par citu augstskolu, nevis rāda, kā kritēriji pildīti. „Tieši tas ir tas, ar ko „U-Multirank” pozitīvi atšķiras, jo šī ranžēšanas sistēma dod iespēju izvēlēties, salīdzināt dažādas nozares, nevis rindojot augstskolas pēc kādas punktu skalas, bet dod iespēju katram veidot savu viedokli, kas ir labāks vai sliktāks pēc tiem datiem, kas piedāvāti,” uzsver Mājeniece.
Tiesa, kad pati Mājeniece beigusi vidusskolu, viņa neesot par reitingiem interesējusies, drīzāk centusies saprast, kas tieši viņu varētu interesēt un tad meklējusi paziņu lokā cilvēkus, taujājot viņu viedokli par studijām konkrētās augstskolās.
Tiesa, arī „Euranet Plus” veiktā aptauja Briseles ielās liecina, ka vismaz kādai daļai studentu reitingi nemaz nav tik būtiski. „Es pieļauju, ka tas nav tik svarīgi, jo ja būtu - es būtu devusies studēt uz Lēveni, nevis Briseli, jo Lēvenes reitings ir daudz augstāks nekā Briseles,” saka kāda studente.
„Es izvēlējos šo universitāti nevis reitinga dēļ, bet gan tāpēc, ka tā nav tālu no mājām,” bilst vēl kāds students. „Manuprāt, daudz svarīgāk ir justies labi universitātē, nevis to izvēlēties reitingu dēļ,” piebilst vēl kāda studente.
Savukārt Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra atzīmē, ka jaunā “U -Multirank” sistēma ir domāta vispirms jau domājošiem lietotājiem. „Tā nav domāta tāda, ka mēs vienkārši apskatāmies, ka Hārvarda ir priekšā Jēlai vai otrādi un viss, neiedziļinoties, kāpēc, pēc kādiem parametriem, vienkārši tā ir otrā, trešā vai desmitā topa sarakstā. Šim daudzfaktoru salīdzināmajam universitāšu rīkam ir priekšrocība, ka var salīdzināt augstskolas pēc atsevišķām darbības jomām,” saka Vētra.
Piemēram, var salīdzināt detalizēti pedagoģisko un pētniecisko augstskolas darbību. Tiesa, Vētra norāda, ka vienīgo kritiku varētu veltīt tam, ka informāciju ir iesniegušas pašas augstskolas, un, cik viņam zināms, nekādas neatkarīgas pārbaudes nav bijušas.
Vēl jānorāda, ka “ U-Multirank” sistēma aptver vairāk nekā 850 universitātes no 70 valstīm, pārsvarā Eiropas. Tradicionālie augstskolu reitingi lielākoties akcentē pētniecības sasniegumus, taču jaunā sistēma balstās gan uz pētniecības sniegumu, gan arī mācīšanas un mācīšanās kvalitāti, starptautisko virzību un uz citiem kritērijiem.
