Prezidentu pārvēlē ik pēc 2,5 gadiem. Pirms 2,5 gadiem divas lielākās politiskās grupas - Tautas partija un sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā noslēdza vienošanos, ka prezidenta amats pirmajā termiņā tiek sociāldemokrātiem, savukārt otrajā - Tautas partijā.
Taču šī vienošanās tika lauzta.
Sociāldemokrāti negrib atdot Eiropas Parlamenta vadību Tautas partijai, jo tai jau ir divi no trim visietekmīgākajiem amatiem - Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes prezidentu amati.
Patlaban uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu ir septiņi kandidāti un nav izslēgts, ka vēlēšanu dienā var parādīties vēl kāds astotais. Patlaban kandidātu pulkā ir trīs itālieši, divi beļģi un pa vienam britam un rumānim.
No Tautas partiju grupas, kas ir lielākā politiskā frakcija Eiroparlamentā, tiek virzīts itālis Antonio Tajāni.
Viņš ir bijis gan transporta, gan rūpniecības komisārs Eiropas Komisijā, gan parlamenta viceprezidents. Tomēr viņam tiek pārmesta pārāk cieša saikne ar Itālijas bijušo premjeru skandalozo Silvio Berluskoni. Galvenais Tajāni atbalstītāju arguments, lūdzot sociāldemokrātu un liberāļu atbalstu - "Mums jāturas kopā – lai pie varas nenokļūtu radikāļi".
Tajāni galvenais konkurents ir sociāldemokrātu grupas vadītājs, arī itālis – Džanni Pitella.
Viņš ir taupības politikas pretinieks, bet, lai viņu ievēlētu,vajadzētu panākt visu kreiso spēku atbalstu.
No nākamās lielākās politiskās grupas – no konservatīvajiem - tiek virzīta Helga Stīvena, beļģiete, juriste un bijusī deputāte Beļģijas flāmu parlamentā.
Viņa ir kurla un ievēlēšanas gadījumā būtu tikai trešā sieviete, kas ieņem EP prezidenta amatu.
No Eiropas liberāļu grupas tiek virzīts tās vadītājs Gijs Ferhofštads, bijušais Beļģijas premjers un viens no spilgtākajiem runātājiem Eiroparlamentā.
Viņš no EP puses vadīs "Brexit" sarunas. Tiesa - viņa izredzes tikt ievēlētam mazina mēģinājums panākt itāļu populistu un eiroskeptiķu "Piecu zvaigžņu kustības" pāriešanu no tā dēvētās Farāža grupas uz Ferhofštada vadīto liberālo grupu. Tas notika pirms nedēļas un izgāzās vienas dienas laikā.
No tā dēvētajiem komunistiem – no Ziemeļvalstu zaļo un kreiso spēku apvienības -
kandidē vēl viena itāliete Eleonora Forenza – viņa ir Itālijas lielākās komunistiskās partijas biedre.
Arī no Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības tiek virzīta sieviete – angliete Žanna Lamberta.
Šajā politiskajā grupā no Latvijas darbojas Tatjana Ždanoka.
Savukārt no grupas ''Nāciju un brīvības Eiropa'', ko parasti dēvē par Marinas Lepēnas grupu, ir pieteikts negaidīts kandidāts - rumānis – Laurenciu Rebega.
Lai kādu no viņiem ievēlētu, vajadzīgs 50% plus viena balss. Vēlēšanas var notikt līdz pat četrām kārtām, kas nozīmē, ka tās var ieilgt līdz pat vēlai naktij.
Ja tiek ievēlēts Tautas partiju grupas pārstāvis – var sašķobīties arī varas balanss citās institūcijās.
Ziņots, ka strīdi ap EP priekšsēdētāja amatu ilgst jau kopš novembra otrās puses. Pašreizējais EP vadītājs Martins Šulcs par aiziešanu no EP paziņoja novembrī, norādīdams, ka turpmāk darbosies Vācijas politikā.
