Tikko 93 gadu vecumā aizsaulē aizgājušā Izraēlas eksprezidenta Šimona Peresa politiku un paveikto vairāk nekā 70 gadus ilgās politiskās karjeras laikā vērtē pretrunīgi.
Viens no Izraēlas valsts pamatlicējiem
Polijā dzimušais Peress emigrēja uz toreizējo Palestīnu 11 gadu vecumā, bet viņa politiķa gaitas sākās līdzās jaundibinātās valsts pirmajam premjerministram Dāvidam Bengurionam.
Peresam bija īpaša loma savas valsts vēsturē, un viņš ir viens no redzamākajiem tās paaudzes pārstāvjiem, kas piedzīvoja Izraēlas dzimšanu.
Spītējot situācijai apkārtējā reģionā un arābu valstu noskaņojumam,viņš un viņa līdzgaitnieki panāca, ka jaunā valsts kļūst par attīstītu demokrātiju, un drošības citadeli Tuvajos Austrumos. Arābu pasaulē viņa personība uztverta citādāk, nekā Izraēlā vai starptautiski. Tomēr visi piekrīt viņa personas īpašajai lomai 20.gadsimta vēsturē un Tuvo Austrumu konflikta gaitā.
Milzu loma Tuvo Austrumu konfliktā
Peress divkārt pildīja Izraēlas premjerministra pienākumus, bet prezidenta amatu ieņēma no 2007. līdz 2014. gadam.
Tomēr par Peresu izveidojies pretrunīgs priekšstats. Kas viņš bija - vanags vai miera balodis? Iespējams, abi.
Agrīnajos gados cīnījās par ieroču līgumiem jaunizveidotajai Izraēlas valstij, ietilpa valdībā, kas apstiprināja ebreju apmetņu būvniecību okupētajā palestīniešu teritorijā. Proti, tieši Peress noslēdza pirmo vienošanos ar Savienotajām Valstīm par ieroču piegādēm Izraēlā vēl 1963.gadā. ASV arī sniegusi Izraēlai ekskluzīvas drošības garantijas. Peresa dibinātajā Izraēlas Aviokosmiskajā kompleksā notika Izraēlas kodolieroču palaišanas iekārtu un raķešu izstrāde.
Tomēr vēlāk viņš spēlēja izšķirīgu lomu Oslo miera līguma noslēgšanā – tā bija pirmā vienošanās starp Izraēlu un palestīniešiem, kas atbalstīja konfliktējošo pušu miermīlīgu līdzāspastāvēšanu.
Par to 1994. gadā Peress kopā ar palestīniešu līderi Jasiru Arafatu saņēma Nobela Miera prēmiju.
2014. gada jūlijā, neilgi pirms savas prezidentūras beigām. Peress centās savienot savu tiekšanos uz mieru ar atbalstu Izraēlas karadarbībai pret palestīniešu kaujinieku grupējumu “Hamas” Gazas joslā.
Peress valsts vadītāja amatu vērtēja kā īpaši atbildīgu misiju, to viņš apliecināja kādā intervijā pagājušajā gadā. "Mūsdienu līderi ir visai samaitāti, jo cenšas radīt iespaidu. Viņi pamostas ar domu, kā izskatīsies presē, televizorā - tas ir nesvarīgi. Jums jābūt gana stipriem, lai turētos tam pretī. Ja jūs vēlaties dzīvē kaut ko paveikt, tad nošķiriet sevi no imidža un strādājiet pie būtiskā!" sacīja Peress.
Sēras par Peresa nāvi mijas ar prieku
Lielākā daļa valstu vadītāju, trešdien paužot līdzjūtību par Peresa aiziešanu, viņu sauc par miera nesēju Izraēlā un Tuvajos Austrumos. Piektdien paredzētās Peresa bēres plāno apmeklēt vairākas pasaules prominences, to vidū ASV prezidents Baraks Obama, Bils un Hilarija Klintoni un princis Čārlzs.
“Mūsu tēva mantojums vienmēr bijusi nākotne," pēc Šimona Peresa nāves teica viņa dēls Čemi. "Verieties rītdienā, - viņš mūs mācīja, - drosmē un gudrībā veidojiet Izraēlas nākotni un vienmēr turpiniet cīņu par mieru. Mums bijusi tā privilēģija būt par viņa ģimeni. Taču šodien mēs jūtam, ka visa Izraēlas tauta un starptautiskā sabiedrība sēro par lielo zaudējumu. Esam vienoti šajās sērās," pauda Čemi Peress.
Taču pavisam cits noskaņojums valda Izraēlai naidīgajā Libānā un Irānā, kā arī Gazā.
Grupējums “Hamas” viņu nosaucis par noziedznieku, bet kāds palestīnietis, kas uzturas bēgļu nometnē Libānā – pat par teroristu. Tomēr Palestīniešu pašpārvaldes vadītājs Mahmuds Abass par Peresa aiziešanu izteicis līdzjūtību un sēras.
Peress līdz šim bija pēdējais vēl dzīvais Izraēlas politiķis, kurš piedalījies valsts dibināšanā 1948. gadā.
