Ierodoties Briselē, dažādu Eiropas valstu finanšu ministri viens aiz otra mēģināja mierināt žurnālistus, ka Itālijas referenduma iznākums un Mateo Renci valdības atkāpšanās nekādā ziņā nebūtu pielīdzināms tā dēvētā ''Brexit'' referenduma sekām.
Eiropas Komisijas pārstāvji vairākkārt ir pasvītrojuši, ka Itālijas demokrātija spēs tikt galā ar valdības maiņu. Galu galā, tā būs jau 65. Itālijas valdība kopš 1945. gada. Eiropas Savienības nodokļu komisārs Pjērs Moskovisī ir mēģinājis arī noraidīt bažas par to, ka tuvākajā laikā pie varas Itālijā varētu nākt populistiskā “Piecu zvaigžņu kustība”, kas ir solījusi panākt Itālijas izstāšanos gan no eiro, gan no Eiropas Savienības.
“Populisti mēģina pasniegt katru balsojumu tā, it kā tas būtu par vai pret Eiropas Savienību. Bet viņi maldās. Viņi pazaudēja tagad un zaudēs arī nākotnē. Viņi ir pazaudējuši Austrijā. Es esmu priecīgs, ka mēs esam spējuši izvairīties no tā, ka Eiropā pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara tiek ievēlēts galēji labējais prezidents, turklāt vēl tādā valstī kā Austrija. Tas tikai apliecina, ka šādu kustību esamība pati par sevi vēl nav pasaules gals. Viņi nespēja uzvarēt Austrijā un nespēs to izdarīt nedz Itālijā, nedz Francijā. Eiropas vērtības ir stiprākas,” parliecināts ir Moskovisī.
Lai vai kā politiķi mēģinātu mierināt sabiedrību un finanšu tirgus, neskaidrību ir kļuvis vairāk.
Eirozonas valstu ministriem pirmdien ir nācies atlikt jautājumu par budžeta izdevumu mazināšanas iespējām Itālijā, jo finanšu ministrs Pjērs Karlo Padoans nav varējis būt Briselē. Tomēr daudzi cer, ka gadījumā, ja Padoans kļūs par pagaidu premjeru, viņš spēs sabalansēt Itālijas budžetu. Jebkurā gadījumā nākamai valdībai neizdosies izvairīties no ekonomiskās realitātes un nepieciešamības risināt problēmas.
Finanšu tirgi pagaidām diezgan piesardzīgi ir reaģējuši uz Itālijas valdības atkāpšanos. Eiro kurss pēc sākotnējā kritiena ir atkal pieaudzis, un arī akciju tirgos panika nav vērojama.
Vaicāts par to, vai Itālijas referendums ir brīdinājuma signāls arī politiķiem citās valstīs, kur nākamgad ir gaidāmas vēlēšanas, Eirogrupas priekšsēdētājs Jerūns Deiselblūms ir atbildējis, ka iznākumu nav iespējams prognozēt:
“Ikviens, kurš šobrīd ir drošs par vēlēšanu iznākumu Vācijā, Francijā vai Nīderlandē, visticamāk, kļūdās. Pašlaik to ir ļoti grūti paredzēt. Ir skaidrs, ka vēlētāji ir krietni vairāk gatavi balsot par citiem politiskiem spēkiem, nekā vēl pirms pāris gadiem.
Un, protams, ka viņi ir skeptiski noskaņoti par pašreizējo situāciju. Atveseļošanās no krīzes ir prasījusi ļoti ilgu laiku un ietekmējusi daudzus. Cilvēki par to ir satraukti un izteiks savas bažas arī vēlēšanās. Tādēļ mums, politiķiem, ir pienākums parādīt ekonomiski un sociāli pieņemamu ceļu uz priekšu.”
Deiselblūms ir piebildis, ka kopumā ekonomiskā situācija Eiropā, lai gan lēni, bet uzlabojas. Tomēr valdībām ir jādara vairāk, lai radītu labi apmaksātas darbavietas. Jo tas ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas var pārliecināt vēlētājus, ka pie varas esošie politiķi spēj uzlabot viņu dzīves apstākļus.
