Adonis Georgiadis politisko karjeru uzsāka 2003.gadā kā galēji labējās nacionālistu partijas „LAOS” pārstāvis, taču 2012.gadā viņš tika izslēgts no partijas biedru rindām, jo pretēji partijas nostājai balsoja par otro memorandu. 2012.gada februārī Georgiadis pievienojās partijai „Jaunā demokrātija” un no 2013.gada jūnija līdz 2014.gada jūnijam ieņēma veselības ministra amatu.
Georgiada biroja darbinieki ir noraizējušies, ka intervijai plānots pārāk daudz laika, un norāda uz cilvēkiem, kuri tikšanos ar politiķi gaidot jau no agra rīta. Birojā uzturas liela un spēcīga auguma apsardzes darbinieki ar ieročiem pie jostas. Durvis uz politiķa kabinetu var atvērt tikai ar breloka pogas palīdzību, to no rokām neizlaiž viņa sekretāre. Pēc pusotras stundas gaidīšanas sarokojos ar deputātu un ātri ķeros pie jautājumiem, jo man aiz muguras nepacietīgi mīņājas gara rinda ar tikties gribētājiem.
Pārāk lielo nodokļu dēļ grieķi ir parādā valstij vairāk nekā 80 miljardus eiro, taču lielākā daļa parādnieku ir tie, kuri strādā privātajā sektorā. Publiskajā sektorā strādājošajiem ir drošs darbs, garantēti un stabili ienākumi un apdrošināšana. Vienalga, kas notiek ar valsts ekonomiku, publiskais darbinieks vienmēr saņem savu algu. Šī sociālā netaisnība tiek pieļauta Grieķijā pēdējos sešus gadus, neskatoties uz to, kāda partija ir pie varas. Kā jūs šo situāciju komentētu?
Grieķija šķiet kā pēdējā padomju republika. Visa ekonomika darbojas tikai publiskā sektora labā, un nevienu īstenībā neuztrauc, kas notiek privātajā sektorā. Šī ir mūsu valsts ekonomikas galvenā problēma un arī memoranda iemesls. Ja to nemainīsim, nebūsim spējīgi izkļūt no krīzes. Aleksis Ciprs [Grieķijas Ministru prezidents] atteicās veikt liberālas reformas, kas nepieciešamas mūsu ekonomikai, un paaugstināja nodokļus. Tas ir nepareizs ceļš, un Eiropai tādam risinājumam nevajadzēja piekrist.
Un kā tad ar partiju „Jaunā demokrātija”? Kad Antonis Samars bija pie varas…
„Jaunā demokrātija” centās atbalstīt privāto sektoru, bijām tik tikko uzsākuši samazināt nodokļus. Ja mums būtu dota iespēja palikt pie varas vēl četrus gadus, uzņēmumiem būtu jāmaksā nemainīga nodokļu likme 15% apmēra. Tā bija mūsu programma, un sekmīgi virzījāmies uz priekšu, lai šo mērķi īstenotu. Grieķiem vajadzēja būt mazliet pacietīgākiem.
Samara valdībā jūs bijāt veselības ministrs. Kā jūs vērtējat savu darbu?
Es samazināju nozares izmaksas līdz 2 miljardiem eiro gadā, saglabājot augstu veselības aprūpes līmeni un sniedzot atbalstu arī tiem, kuri bija zaudējuši veselības apdrošināšanu. Nodrošināju veselības pakalpojumus diviem miljoniem cilvēku, kuriem pirms tam tie nebija pieejami.
Kad jūs bijāt veselības ministrs, vai jūs kaut vienu reizi bijāt valsts slimnīcā?
Nē. Man ir ļoti laba veselība. Nebija nepieciešams doties uz slimnīcu, taču, ja vajadzētu izvēlēties, es noteikti izvēlētos ārstēties valsts slimnīcā.
Vai jūs uzskatāt, ka Grieķijā veselības nozare ir labā līmenī?
Kad biju veselības ministrs un tika veiktas visas reformas, veselības nozares līmenis nebija daudz zemāks kā vidēji pārējās Eiropas valstīs. Negatīvās runas nav patiesas. Tagad, kopš Ciprs ir pazaudējis visu naudu konfliktā ar starptautiskajiem aizdevējiem, valsts slimnīcas ir ļoti sliktā stāvoklī. Līdz šim laikam valsts slimnīcām bija jāpiešķir vairāk nekā miljards eiro, bet Ciprs šogad nav iedevis vairāk par 500 miljoniem. Ciprs neseko līdz budžetam, un tas rada ļoti daudz problēmu.
Salīdzinājumā ar citiem partijas „Jaunā demokrātija” prezidenta amata kandidātiem, kādas, jūsuprāt, ir jūsu priekšrocības?
Es esmu daudz atklātāks par saviem uzskatiem un nostāju brīvās ekonomikas jautājumos. Domāju, ka šajā ziņā esam ļoti līdzīgi ar Kiriaku Mitsotaki, tomēr es esmu vairāk gatavs konfliktēt ar visām kreisi noskaņotām partijām. Grieķijā kreisi noskaņotās partijas ideoloģiski daudzus gadus ir bijušas vadībā, ja to neapkarosim, būs ļoti grūti atrast izeju no krīzes. Grieķijai nav tādas pieredzes saistībā ar komunismu, kā tas ir Latvijai, un ļoti daudzi cilvēki tic, ka komunisms ir kaut kas labs. Viņi nesaprot, ko patiesībā nozīmē komunisms. Es augstu vērtēju un cienu Mitsotaki kā politiķi, tomēr uzskatu, ka esmu labāks jautājumu risināšanā ar kreisi noskaņotajām partijām.
Kāpēc jūs izvēlējāties kandidēt partijas prezidenta amatam?
Es vēlējos paust savus uzskatus un cīnīties par savām idejām un liberālismu.
Kad Samars bija pie varas, viņš slēdza valsts televīziju „ERT” un arī atbrīvoja no darba Finanšu ministrijā strādājošos apkopējus. Ciprs nāca pie varas, paaugstināja nodokļus, „ERT” atsāka darbu un visi bez darba palikušie apkopēji tika noalgoti sekretāru darbā tiesās. Pēc tam viņš arī nolēma noalgot 140 cilvēkus, kuri strādā Finanšu ministrijā par apkopējiem. Kā jūs komentētu notikušo?
Ir ļoti grūti atrast izeju no krīzes, ja netiek samazināti publiskā sektora izdevumi. Samars bija drosmīgs politiķis, viņš pieņēma grūtus lēmumus. Ciprs ir populists, tāpēc viņš visus šos cilvēkus noalgoja, taču viņam nav naudas, lai viņiem samaksātu. Viņš domā, ka ar nodokļu paaugstināšanu radīsies līdzekļi valsts sektora uzturēšanai. Jo vairāk paaugstina nodokļus, jo tālāk ekonomika attālinās no iespējām kādreiz nonākt pie bezdeficīta budžeta. Cipra rīcība ir ceļš uz bezizeju.
Kādas, jūsuprāt, bija Cipra kļūdas, kad viņš centās vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem?
Ja viņš būtu vienojies par aizdevuma nosacījumiem līdz 20.februārim, būtu izdevies panākt labu vienošanos, taču Ciprs zaudēja ļoti daudz laika, un laiks maksā naudu. Domāju, ka viņš to darīja ar nolūku, jo Ciprs ticēja [Jaņa]Varufaka [bijušā finanšu ministra] teorijai, ka nepieciešams šantažēt eiropiešus, jo tad viņi dos Grieķijai vairāk naudas. Varufakis ir vājprātīgs, un Ciprs sekoja vājprātīgajam. Vai jūs zināt, ko pirms divām dienām teica Varufakis? Viņš teica, ka darījis visu, lai Grieķija bankrotētu, diemžēl pēdējā brīdī plānu neļāva īstenot.
Daudzi cilvēki apgalvo, ka Grieķijas bankrots šajā situācijā patiešām būtu labākais risinājums.
Tie cilvēki nesaprot, ko viņi saka. Viņi nezina, ko nozīmē valsts bankrots. Viņi domā, ka, atgriežoties pie drahmām, atgriezīsies arī iepriekš valdošā labklājība. Tā ir milzīga kļūda. Ja Grieķija bankrotē, valsts ekonomika tiks atsviesta atpakaļ līmenī, kāds tas bija pirms 60 gadiem.
Bankrots automātiski nenozīmē, ka valstij ir jābūt savai valūtai. Tas tikai nozīmē, ka valsts nav spējīga samaksāt publiskajam sektoram algas un pensionāriem pensijas.
Bet mēs jau arī gandrīz nevienam nemaksājam! Skatoties no šī skatu punkta, mēs jau šobrīd esam bankrotējuši. Mūsu valsts parāds ir jau daudzus gadus mums priekšā, kā arī publiskais sektors katru mēnesi paliek parādā privātajam sektoram.
Kādai, jūsuprāt, vajadzētu būt Grieķijas nostājai imigrantu jautājumā?
Šajā jautājumā pilna atbildība ir jāuzņemas Cipram, jo, nākot pie varas, viņš aicināja ikvienu ierasties Grieķijā, nodrošinot sešu mēnešu legālu uzturēšanās atļauju, kā arī slēdza nelegālo imigrantu centrus. Tas tika uztverts kā lieliska iespēja viegli iekļūt Eiropas Savienībā, tāpēc tūkstošiem cilvēku ieradās Grieķijā. Rezultātā mūsu valstī tagad ir vairāk nekā 550 000 nelegālo imigrantu. Šī Cipra rīcība bija milzīga kļūda.
Kad „Jaunā demokrātija” bija pie varas, pensionāri valstī bija kā svētās govis. Četri cilvēki valstī katru mēnesi kopsummā saņem desmit pensijas!
Tā nu gan nebija, ka mēs uzskatījām pensionārus par neaizskaramiem. Pensijas tika samazinātas. 2500 eiro mēnesī bija lielākā iespējamā pensija arī gadījumā, ja cilvēks saņēma trīs, četras vai pat piecas pensijas. Pensijas netika samazinātas zem 1000 eiro mēnesī. Tas, ka samazinājām pensijas, bija galvenais iemesls, kāpēc zaudējām vēlēšanās, taču tagad cilvēki sāk saprast, ka nebija citas izvēles, un Ciprs pensijas samazinās vēl vairāk.
Kā jūs redzat Grieķiju pēc 10 gadiem?
Viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi pie varas vēl būs Ciprs. Ja viņš drīzumā zaudēs savu varu, situācija uzlabosies. Ja Ciprs būs pie varas vēl trīs vai četrus gadus, - esmu ļoti pesimistisks. Viņš nemāk valdīt, un pieļauj vienu kļūdu pēc otras.
Jums ir augstākā izglītība arheoloģijā. Kā tas nākas, ka kļuvāt par politiķi?
Demokrātija ir domātam visiem, un ikviens var kļūt par politiķi. Es studēju vēsturi un arheoloģiju universitātē, pēc tam uzsāku savu biznesu grāmatu izdošanas un tirdzniecības nozarē. Šis bizness joprojām darbojas. Uzskatu, ka man ir bijusi laba karjera.
Lasīju ziņas, ka jūsu grāmatnīcas vairākkārt tika izpostītas.
Jā, ekstrēmi kreisi noskaņoti cilvēki manu veikalu ir nodedzinājuši 16 reizes. Redziet, šī ir dīvaina valsts. Cilvēki nodedzina manu veikalu un saka, ka es esmu fašists. Es esmu sliktais tēls, bet tie, kuri dedzina, izrādās ir labi cilvēki.
Paldies par laiku, ko veltījāt sarunai.
Paldies arī jums. Un tikai vēlos piebilst, ka es apbrīnoju Latviju par to progresu, ko valstij ir izdevies panākt.
