Visvairāk balsu saņēma parlamenta spīkers Eiki Nestors, par kuru balsoja 40 deputātu, un tas tomēr ir par trim mazāk, nekā parakstījās par viņa izvirzīšanu. Par bijušo izglītības ministri Mailisu Repsu nobalsoja 26 parlamenta deputāti, bet par bijušo tieslietu kancleru Allaru Jeksu nobalsoja 24 parlamenta deputāti.
Uz vēlēšanām Rīgikogu ieradies un vēlēšanu norisei sekoja arī Igaunijas premjers Tāvi Reivass.
Pirmās kārtas balsojuma rezultātus vēlēšanu komisija skaitīja parlamenta plenārsēžu zāles tālākajā galā deputātu, viesu, žurnālistu un diplomātu klātbūtnē.
Tā kā parlamentā ir sešas partijas, jau sākotnēji lēsts, ka pirmajā kārtā tām neizdosies ievēlēt prezidentu.
Otrajā vēlēšanu kārtā varētu piedalīties arī Sīms Kallass, kuram ir liela gan pašmāju, gan starptautiskā pieredze. Viņš desmit gadus ir nostrādājis Eiropas Komisijā, kā arī ir bijis Igaunijas premjerministrs.
Ātru prezidenta ievēlēšanu nelēš
Visticamāk, ievēlēt prezidentu arī otrajā un trešajā balsošanas kārtā būs grūti, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” lēš Latvijas Universitātes asociētais profesors politologs Daunis Auers.
“Bija skaidrs, ka šodien pirmajā aplī nekas nebūs. Un rītā – man grūti redzēt, kā varētu sakombinēt vairākas partijas un sasniegt 68 balsis,” saka Auers.
Par otrās kārtas vadošajiem kandidātiem viņš sauc Sīmu Kallasu un Mailisu Repsu. Tajā pašā laikā Repsa ir “no strīdīgi vērtētās Centra partijas un viennozīmīgi nevarēs likumdevējā savākt divas trešdaļas balsu”. Arī Kallass ir pretrunīgi vērtēts, un viņam nav viennozīmīga atbalsta savā partijā, lai gan viņš ir politikas smagsvars: “Viņš faktiski ieņēmis visus augstos amatus Igaunijā, tikai ne prezidenta.”
No amata jāšķiras Ilvesam
Vēstīts, ka Tomass Hendriks Ilvess Igaunijas prezidenta amatā ir pavadījis desmit gadus un oktobrī viņa vietā stāsies nākamais valsts galva.
Ilvesa veikums līdz šim ir novērtēts augstu, īpaši viņa spēja pārstāvēt Igauniju ārzemēs. Tas viņam nācies salīdzinoši vienkārši arī tā iemesla dēļ, ka viņš ir dzimis Zviedrijā un audzis ASV un brīvi pārvalda gan angļu, gan vairākas citas valodas un komunikācijā ar citu valstu līderiem viņam palīdzējusi arī psihologa izglītība un iegūtā pieredze, strādājot arī žurnālistikā.
Virkni šo faktu uzsvēruši arī ārvalstu mediji, sekojot līdzi jaunā Igaunijas prezidenta izraudzīšanās procesam.
Prezidenta vēlēšanu kārtība
Igaunijā prezidentu, kura pilnvaras ir ceremoniālas, vispirms vēlē parlaments jeb Rīgikogu, kam atvēlēti trīs balsojumi. Rīgikogu ir 101 deputāts. Lai vispār nokļūtu biļetenā, vajag, lai kandidātu nominētu vismaz 21 deputāts. Bet, lai uzvarētu, jāiegūst vismaz divas trešdaļas jeb 68 balsis.
Ja parlamentam neizdodas, mēneša laikā tiek sasaukta īpaša elektoru kolēģija. Tā sastāv no parlamenta deputātiem un pašvaldību pārstāvjiem.
