Dienas notikumu apskats

MH-17 notriekta no prokrievisko kaujinieku teritorijas; raķete ievesta no Krievijas

Dienas notikumu apskats

Krīze Spānijas Sociālistu partijā paver iespēju beidzot izveidot valdību

Igaunijā kā kandidāte valsts prezidenta amatam izvirzīta ekonomiste Kaljulaida

Igaunijas parlamenta frakcijas prognozē atbalstu Kaljulaidai prezidenta amatā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Piecas no sešām Igaunijas parlamenta frakcijām varētu atbalstīt prezidenta amatam piedāvāto bezpartejisko politikas pētījumu centra "Praxis" padomes priekšsēdētāju, bijušo Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu.

Ja par viņu balsos visu piecu frakciju vairākums, viņa jau 3.oktobrī paredzētajā balsojumā kļūs par Igaunijas prezidenti.

Frakcijās izskan atbalsts Kaljulaidai

Kerste Kaljulaida

Kaljulaida dzimusi 1969.gadā.

  • 1992.gadā beigusi Tartu universitātes Bioloģijas fakultāti, bet 2001.gadā šajā pašā augstskolā aizstāvējusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.
  • 1999.gadā kļuvusi par premjera Marta Lāra padomnieci ekonomikas jautājumos, bet 2002.gadā iecelta par Igaunijas valsts energokompānijas "Eesti Energia" Iru spēkstacijas vadītāju.
  • No 2004.gada līdz šim pavasarim pārstāvējusi Igauniju Eiropas Revīzijas palātā. Šomēnes viņa sāka vadīt arī parlamenta kancelejas attīstības monitoringa padomi.
  • Kopš 2012.gada Kaljulaida vada Tartu universitātes padomi. Bijusi Igaunijas Genoma centra uzraudzības padomes locekle un Tartu universitātes valdes locekle.

No 2001. līdz 2004.gadam bijusi Tēvzemes savienības biedre.
Avots:LETA

 Igaunijas sabiedrisko mediju portāls ERR vēsta, ka piecu frakciju pārstāvji atzina – Kaljulaidu, visticamāk, atbalstīs visi katras frakcijas deputāti.

Reformu partija, kurai ir lielākā parlamenta frakcija ar 30 no 101 deputāta, par prezidenta amata kandidātu vēlējās redzēt diplomātu Juri Luiku, lēmumu par Kaljulaidu pieņems trešdien.

Otrās lielākās, Centra partijas frakcijas (27 deputāti) pārstāvji pauda dažādus viedokļus - gan pieļaujot, ka par Kaljulaidu balsos visa frakcija, gan norādot, ka frakcija ir sašķelta un daži deputāti varētu balsot atšķirīgi.

“Pro Patria” un “Res Publica” (14 balsis) pārstāvis Prīts Sibuls sacīja, ka viņš “riskētu apgalvot, ka visa frakcija atbalstīs Kaljulaidu".

Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (7 balsis)  frakcijas priekšsēdētājs Martins Helme pauda, ka frakcija nav sajūsmā par Kaljulaidas kandidatūru, bet viņa var rēķināties ar konservatīvo atbalstu, tiesa, viņš nezina, “vai tās būs sešas vai septiņas balsis”. Frakcijai būs svarīga trešdien paredzētā tikšanās ar Kaljulaidu.

Sociāldemokrātu (15 balsis) pārstāvji pieļauj, ka visa frakcija atbalstīs Kaljulaidu, ko uzskata par kompromisa kandidatūru, par kuru kopumā varētu balsot 68 parlamentārieši.

Brīvās partijas (8 deputāti) līderis Andress Herkels norādīja, ka Kaljulaidas kandidatūra bija negaidīta, bet neapšaubāmi laba izvēle. Herkels gan atzina, ka viņu pirmā izvēle bija Luiks. Taču viņš pieļāva, ka Kaljulaida var rēķināties ar Brīvās partijas atbalstu.

Reformu partija prezidenta amatam virzīja Juri Luiku un tagad ieņem nogaidošo pozīciju.  

Aģentūra LETA ziņoja, ka Igaunijas Rīgikogu frakciju vadītāju padome otrdien piedāvājusi izvirzīt prezidenta amatam politikas pētījumu centra "Praxis" padomes priekšsēdētāju, bijušo Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu.

Kaljulaida apliecinājusi gatavību balotēties šim amatam, ja viņas kandidatūra tiks apstiprināta.  

Kas ir Kersti Kaljulaida?

Kopš 2004.gada Kersti Kaljulaida lielā mērā ir dzīvojusi un strādājusi Luksemburgā, jo bija apstiprināta kā Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā. Šīs iestādes funkcijas ir līdzīgas Valsts kontrolei, jo tā atbild par lietderīgu Eiropas fondu izlietojumu.

Kādā  2013.gada intervijā Kaljulaida norādīja uz to, ka Eiropas fondu izlietošanas kontrole ir uzlabojusies, jo tagad ir pieejams krietni vairāk informācijas. Tāpat Kaljulaida ir vairākkārt publicējusies dažādās Igaunijas avīzēs, un uz žurnālistu jautājumu par saviem uzskatiem viņa atbildēja ar ieteikumu palasīt trīs viņas šogad uzrakstītās publikācijas.

Pēc sākotnējās izglītības 46 gadus vecā Kaljulaida ir bioloģe. Vēlāk viņa ir ieguvusi grādu uzņēmējdarbības vadībā un lielā mērā ir strādājusi ar ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem. Topošās Igaunijas prezidentes politiskā pieredze ir neliela.

No 1999. līdz 2002.gadam viņa ir bijusi kādreizējā Igaunijas premjera Marta Lāra ekonomikas padomniece. Toreiz viņa bija iesaistīta pensiju sistēmas reformā un atbildēja par attiecībām ar Starptautisko Valūtas fondu.

Atbildot uz izskanējušo kritiku, ka topošā valsts vadītāja nav pazīstama lielākajai sabiedrības daļai, viens no Rigikogu deputātiem sacīja, ka tā būšot svaiga seja, kas vēlētājiem vēl nav apnikusi. 

Jau ziņots, ka Igaunijas politiskajā vēsturē tas ir līdz šim nebijis gadījums, kad Valsts prezidentu nav izdevies ievēlēt ne tikai parlamenta balsojumā, bet arī 24.septembrī notikušajā elektoru kolēģijā, kur kopā ar parlamentāriešiem par prezidentu lēma arī pašvaldību pārstāvji.

Pašreizējā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa pilnvaras valsts prezidenta amatā beigsies 9.oktobrī. Viņš šajā amatā ir pavadījis divus termiņus jeb kopumā 10 gadus, tādēļ vairs nevar kandidēt uz šo posteni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti