G7 veido Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, ASV un Apvienotā Karaliste, kā arī atsevišķi piedalās Eiropas Savienība (ES). Agrāk tas bija spēcīgāko valstu astotnieks, kurā piedalījās arī Krievija, bet to no grupas izslēdza pēc agresijas Ukrainā, tādēļ valstis jau teju trīs gadus tiekas G7 formātā.
Bija paredzēts, ka šoreiz drošība visos tās aspektos, situācija Ukrainā un enerģija būs galvenie temati G7 valstu ārlietu ministru sarunās.
Taču pēc nesenajiem ķīmiskajiem uzbrukumiem Sīrijā, kuros ASV vaino Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdību un tādēļ ir īstenojusi uzlidojumus Sīrijas armijas bāzēm, sagaidāms, ka valstis lielu daļu sarunu veltīs šim pavērsienam.
Sarunās piedalīsies arī ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons, kurš uzreiz pēc tam dosies vizītē uz Maskavu. T`du vizīti savukārt ir atcēlis Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kurš sacījis, ka koncentrēsies G7 sanāksmei un ka Tilersonam pēc tās būs skaidrs vēstījums Krievijai.
Šīs nav labas ziņas Ukrainai, jo izskatās, ka Sīrijas notikumu kontekstā Ukrainas konflikts, kurš arī joprojām nav atrisināts, paliek ēnā.
Visticamāk, ka Tilersona nostāja vizītes laikā Maskavā būs nemainīgi stingra.
Proti, ķīmiskie uzbrukumi, kuros Rietumi vaino Sīrijas prezidenta Bašara al Asada armiju, ir nosodāmi un ASV īstenotā Sīrijas armijas bāzu bombardēšana bija pareiza. Šāds vēstījums Krievijai, protams, nebūs pa prātam, un sagaidāms, ka Tilersona sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Maskavā būs smagas.
G7 līderu sanāksme notiks 26. un 27. maijā Itālijas pilsētā Taormīnā, un tā būs būtiska ar to, ka tajā piedalīsies ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš jau būs ieradies Eiropā, lai piedalītos NATO līderu samitā Briselē, un tālāk dosies uz Itāliju. Trampa viesošanās būs ļoti būtiska, jo viņa politika līdz šim attīstās diezgan negaidīti: no kareivīgas, un sadarbību noliedzošas un Krieviju atbalstošas pašā sākumā līdz ļoti straujai, militārai un Krievijas vēlmēm pretējai rīcībai tagad, ko var vērot Sīrijas gadījumā.
Līdz maijam būs vēl daudz notikumu, arī pavērsieni Krievijas un ASV attiecībās.
Trampu īpaši gaida ierodamies Eiropā, jo valstis vēlas daudz un dažādu vēstījumu arī par drošību dzirdēt no paša prezidenta mutes, nevis no viņa ministriem.
