Gruzijas pārstāve: Velsa liecina - NATO atgriežas pie savas darbības kodola

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pagājušajā nedēļā notikušais NATO samits Velsā ir bijis ļoti nozīmīgs gan alianses austrumu dalībvalstīm, gan arī sadarbības partnerēm un potenciālajām kandidātvalstīm. Šādi secinājumi izskanēja pirmdien  notikušajā Latvijas ārpolitikas institūta organizētajā diskusijā par turpmāko NATO Eirāzijas sadarbību.

Diskusijas dalībnieki atzinīgi novērtējuši alianses apņemšanos stiprināt NATO, tostarp Baltijas valstu militārās spējas, palīdzot tām veiksmīgāk cīnīties ar mūsdienu izaicinājumiem. Vienlaicīgi arī norādīts, ka valstīm pašām jāsniedz lielāks ieguldījums drošības stiprināšanā. Taču, kā uzsver Gruzijas Startēģisko pētījumu institūta prezidente Eka Tkešelašvili, pēc Velsas samita NATO atkal ir kļuvusi par īstu aizsardzības aliansi:

„NATO ir atgriezusies pie savas darbības kodola. Šajā samitā pieņemtie lēmumi ir atkal padarījuši to par aizsardzības aliansi. Salīdzinot ar 2008. gada Čikāgas samitu ir noticis dramatisks pavērsiens. Protams, to ir ietekmējuši notikumi Eiropas centrā - Ukrainā. Taču 2008.gada karš Gruzijā nebija šāds modinātājzvans. Jau Čikāgā mēs dzirdējām tikai tādas frāzes kā drošības izaicinājumi, arī taupības problēmas, finansiālie jautājumi, kā mēs varam gudri tērēt līdzekļus aizsardzībai…? Toreiz bija tāda diezgan šaubīga izpratne par to, cik liela ir drošības nozīme alianses un tās sabiedroto mieram, stabilitātei un labklājībai. Tagad tas ir ļoti skaidri pateikts.

Ja nav drošības, gan alianse, gan tās dalībvalstis nevar būt pārliecinātas par to, cik ilgi tās spēs garantēt mieru un stabilitāti savām tautām. Ja jūs to visu vēlaties, tad nav svarīgi, cik daudz naudas jums ir, bet gan cik jūs to gudri un pietiekamā apmērā izlietojat.”

Jau vēstīts, ka NATO dalībvalstu līderi piektdien samitā Velsā vienojušies veidot jaunus Ātrās reaģēšanas spēkus.

Rasmusens ir pārliecināts, ka šiem spēkiem būs "ļoti spēcīga savaldoša ietekme".

Atbildot uz argumentu par to, ka NATO 5.pants nenosaka mehānismus, ko izmantot gadījumā, ja uzbrukums noticis kādai no dalībvalstīm, NATO ģenerālsekretārs noraida jebkāda šaubas par NATO sabiedroto valstu uzticību šim pantam.

"Šī solidaritātes klauzula ir ļoti spēcīga, un mūs apņemšanās ir nelokāma," norāda Rasmusens.

Rasmusens pēc NATO samita Velsā pauda pārliecību, ka Baltijas valstis ir vienas no lielākām šī samita ieguvējām.

"Baltijas valstis var būt ļoti apmierinātas ar svarīgajiem lēmumiem, kas pieņemti samitā, lai stiprinātu mūsu kolektīvo aizsardzību," intervijā vēlreiz uzsvēra Rasmusens., tomēr pauda izpratni par Baltijas valstu bažām drošības jautājumos.

 
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti