Gruzija, kā zināms, raida cerīgus skatienus NATO virzienā, un Baltijas valstis sola Gruzijai politisku atbalstu tās apņēmībā tuvoties gan NATO, gan Eiropas Savienības valstu klubam.
Mācības notiek Tbilisi pievārtē Vaziani poligonā, un tajās piedalās Gruzijas, ASV un Lielbritānijas karavīri. Vingrinājumos piedalās vairāk nekā 1300 karavīru. Šādi plaši treniņi Gruzijā notiek jau otro gadu.
Taču pirmo reizi Gruzijas bruņoto spēku vēsturē treniņos iesaistīti amerikāņu tanki “Abraham.”
Šīs mācības saniknojušas Maskavu, kura NATO karavīru klātbūtni Gruzijas teritorijā nodēvējusi par provocējošu soli, lai apzināti saasinātu militāri politisko situāciju Kaukāza reģionā.
Tbilisi savukārt Maskavai atgādināja - Gruzijai kā neatkarīgai valstij ir tiesības savā teritorijā rīkot jebkādas mācības, un tai ir suverēnas tiesības pašai izvēlēties sadarbības partnerus militārajā jomā.
Krievijas īstenotā Gruzijas teritoriju okupācija un Krimas militarizācija ir būtiski mainījusi drošības ainu arī Melnās jūras reģionā. Tas bija viens no tematiem Gruzijas aizsardzības un drošības konferencē Tbilisi. Gruzijas līderi uzsvēra – tuvojoties Varšavas samitam, viņu valstij ir ļoti būtisks politiskais atbalsts, tostarp arī no baltiešiem.
Tas, ka ieradušies visu Baltijas valstu ministri, jau vien liecina par mūsu attiecību kvalitāti – uzsver Gruzijas aizsardzības ministre. Gruzija ļoti cer, ka Varšavas samitā to uzslavēs par progresu, jo jau astoņus gadus Tbilisi sekmīgi pilda tā saukto Rīcības plānu. Taču 28 NATO valstu starpā nav vienprātības par Gruzijas pievienošanos aliansei.
„Šo astoņu gadu laikā ir bijusi pozitīva mūsu bruņoto spēku attīstība un novērtējums no NATO puses. Nedomāju, ka te varētu būt kādas praktiskas problēmas,” norāda Gruzijas aizsardzības ministre Tinatina Kidašeli.
„Mums ir vajadzīgs politisks konsensus, kura šobrīd nav. Tas ir vienīgais jautājums, ar kuru mēs visi nodarbojamies - gan sarunās ar jūsu ministriem, gan ar citām valstīm, kuras atbalsta NATO un Eiropas Savienības paplašināšanu,” viņa piezīmēja.
Gruzija ir ļoti daudz izdarījusi, lai reformētu savu valsti. Tas ir jānovērtē, norāda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). To viņa uzsvēra, tiekoties ar Gruzijas parlamenta spīkeru un valsts prezidentu. Latvija atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu Gruzijas pilsoņiem. „Es ceru, ka mūsu attiecības tikai padziļināsies un tām būs pozitīva ietekme,” saka Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili.
„Latvija vienmēr ir bijusi labākais Gruzijas advokāts Eiropas Savienībā. Prezidentūras laikā īpaši augstu pacēlām Austrumu partnerības jautājumu, un Gruzija ir tā valsts, kas izdara visvairāk un viskvalitatīvāk,” saka Mūrniece.
Varšavas samitā Gruzija, visticamāk, saņems jaunus atbalsta mehānismus, kas nodrošinās lielākas valsts aizsardzības spējas un veicinās tā saukto atturēšanas politiku Melnās jūras reģionā. Runa varētu būt par Gruzijas daudz plašāku un ciešāku sadarbību ar NATO dalībvalstīm Bulgāriju, Rumāniju un Turciju.
