Eksperti lēš, ka vēlēšanas būs izšķirošas valdības vadītājam Antonim Samaram, kurš vēlas šo procesu, lai apliecinātu savu stabilitāti, taču, kuram nebūs viegli iegūt pietiekamu atbalstu.
Samara palikšanu Grieķijas valdības vadītāja amatā dedzīgi atbalstījusi arī Eiropas Komisija (EK), kura allaž cenšas ieturēt no nacionālajiem notikumiem drošu distanci. Tas radījis jautājumus, cik politiski neitrāla ir Žana Kloda Junkera vadītā jaunā EK.
Finanšu problēmu māktā Grieķija ir kā uz trausla diedziņa – no vienas puses prezidenta vēlēšanas ir mēģinājums izrādīt politikas stabilitāti, no otras puses tas var izvērsties par ilgu un sarežģītu procesu un beigties ar ārkārtas vēlēšanām, vēl vairāk sašūpojot jau tā trauslo starptautisko tirgu, investoru un aizdevēju uzticību.
Valdības vadītāja Antonisa Samara virzītajam prezidenta kandidātam, 73 gadus vecajam bijušajam eirokomisāram Stavrosam Dimasam no 300 Grieķijas parlamenta locekļiem būtu jāsavāc vismaz 200 balsu, taču tas nebūs viegli, jo valdošajai koalīcijai kopumā to ir mazāk.
Ja prezidentu neievēlēs, nākamgad būs ārkārtas vēlēšanas, kuras varētu valdības krēslā nosēdināt kreisi orientēto partiju „SYRIZA”, kas sola izbeigt budžeta griešanu un jebkādu sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem.
EK pārstāvji Briselē ļoti neierasti tieši reaģējuši uz gaidāmajām Grieķijas vēlēšanām. EK prezidents Žans Klods Junkers sacījis, ka viņš priekšroku dotu pazīstamām sejām valdībā.
Debatēs Austrijas televīzijai viņš sacījis: "Es domāju, ka grieķi, kuriem ir ļoti grūta dzīve, labi zina, ko nepareizi vēlēšanu rezultāti nozīmētu Grieķijai un eirozonai," piebilstot, ka nevēlētos, ka valdībā nonāk ekstrēmi spēki.
Mediji un analītiķi secina, ka šādi EK vadītājs brīdinājis Atēnas par iespējamām izmaiņām starptautiskā aizdevuma programmā, kuras noteikumi var kļūt grieķiem ne tik labvēlīgi kā līdz šim, gadījumā, ja pie varas nāks kreisā opozīcija „SYRIZA” ar līderi Aleksi Cipru.
EK vadītāja sacītais raisījis plašu interesi un jautājumus Briselē, vai EK, kas līdz šim allaž strikti norobežojusies no komentāriem par iekšpolitiskām lietām, tagad ir mainījusi taktiku un atklāti atbalsta konkrētu politisku spēku, ņemot vērā, ka Grieķijas valdības atbalstītais Dimass ir bijušais komisārs.
Eiropas Komisijas preses dienestā to noliedza. „Mēs neaizstāvam nevienu. Mēs esam jau skaidri sacījuši, ka tā ir Grieķijas varas iestāžu un premjerministra Samaras demokrātiska izvēle. Un tas ir spēcīgs signāls Eiropai,” sacīja preses dienesta pārstāve Annika Brietharta.
Grieķijai, kur drīzākajā laikā cer noslēgt lielo, vairāk nekā 200 miljardu eiro vērto aizdevuma programmu, tomēr arī nākamgad būs nepieciešama palīdzība, lēš Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), norādot, ka tie varētu būt aptuveni desmit miljardi eiro.
Savukārt ES gatavojas atvērt kredītlīniju, kas palīdzētu Grieķijai ārkārtas gadījumos. Ārkārtas vēlēšanu gadījumā un nākot pie varas valdībai ar negatīvu attieksmi pret iesāktajiem procesiem, situācija varētu sarežģīties.
