Raķešu apšaudē Mariupole pa daudzdzīvokļu māju rajoniem un citām sabiedriskām vietām Mariupolē dzīvības zaudēja 30 cilvēki, bet vairāk nekā 90 guva dažādu pakāpju ievainojumus. NATO, Ukraina un EDSO pavēstīja, ka šāviņus ir raidījuši prokrieviskie kaujinieki, savukārt Krievija ir norādījusi, ka pati Kijeva saasina situāciju Donbasā.
Otrdien izplatītais 28 Eiropas Savienības valstu līderu paziņojums skaidri nosodīja uzbrukumus Mariuoples pilsētai Ukrainā un aicina Krieviju pārtraukt atbalstu nemierniekus Donbasā un Luhanskā. Ja Krievija turpinās atbalstīt nemierniekus un nepildīt Minskas vienošanās nosacījumus, tad Eiropa var nākt klajā ar papildu sankcijām. Par tām ceturtdien Briselē spriedīs visu dalībvalstu ārlietu ministri.
Tomēr otrdienas vakarā jaunā Grieķijas valdība Aleksa Cipra vadībā izplatīja paziņojumu presei, ar kuru tā atsauca savu parakstu zem 28 līderu iepriekš izplatītā teksta. Grieķijas valdība norāda, ka paziņojuma teksts esot izplatīts neievērojot pienācīgu saskaņošanas procedūru.
Tādēļ Grieķijas valdība vēloties pasvītrot, ka tā nepiekrīt šajā paziņojumā paustajam.
Grieķijas valdības izsūtītā paziņojumā tā norāda, ka "paziņojums ir publicēts, neievērojot ierasto procedūru, nesaņemot dalībvalstu un, jo īpaši, Grieķijas piekrišanu".
Premjers Aleksis Ciprs jau izteicis neizpratni par šāda paziņojuma publicēšanu ES augstajai pārstāvei ārlietās Federikai Mogerīni.
Paraksta atsaukšana ir visnotaļ neierasts un pat diezgan skandalozs solis. Grieķijas pārstāvniecība Briselē esot mēģinājusi to norakstīt uz neskaidrību, kas ir radusies valdības maiņas rezultātā. Cipra vadītā ministru kabineta apstiprināšanas ceremonija notika tieši laikā, kad dalībvalstis saskaņoja paziņojuma tekstu.
Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka arī tādas valstis kā Austrija un Slovākija ir mēģinājušas mīkstināt paziņojumu, lai izvairītos no tiešas Krievijas vainošanas Mariupoles uzbrukumos. Tomēr viņiem tas nav izdevies.
Savukārt Grieķija esot vēlējusies atlikt paziņojuma izsludināšu par vienu dienu, lai dotu laiku papildu diskusijām. Bet skeptiski pret Krieviju noskaņotā Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska birojā sagatavotais paziņojums tomēr ieraudzīja dienas gaismu jau otrdien.
Premjerministres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) preses sekretāre Aiva Rozenberga norādīja, ka paziņojuma saskaņošanu veica Tuska birojs, tādēļ premjerei par esošo situāciju tagad neesot ko piebilst.
Tuska pārstāvji norādījuši, ka sazinājušies ar visu ES dalībvalstu amatpersonām, kas ir atbildīgas par sadarbību ar ES. Grieķijā neviens nav bijis "pret" šāda paziņojuma izsūtīšanu līdz pat otrdienas rītam. Grieķija arī neesot vēlējusies, lai ziņojumam būtu kāda īpaša piebilda, kurā atspoguļotu tās nostāju.
Arī Eiropas Savienības institūciju runasvīri līdz šim nav oficiāli komentējuši Grieķijas valdības rīcību.
Grieķijas paraksta atsaukšana zem Krievijai kritiskā paziņojuma liecina arī par jaunām attiecībām starp Maskavu un Atēnām. Neoficiālie avoti Grieķijas plašsaziņas līdzekļos vēsta, ka jaunais ārlietu ministrs ceturtdien gaidāmajā ārkārtas sēdē Briselē iestāsies pret papildu sankcijām Krievijai. Šī sēde ir sasaukta, lai reaģētu uz sestdienas Mariupoles apšaudi. Jaunu sankciju ieviešanai ir nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana.
Dažādi eksperti jau iepriekš ir brīdinājuši, ka viena no Krievijas stratēģijām, lai vājinātu Eiropas Savienību, ir eiroskeptiski noskaņoto partiju finansēšana dažādās valstīs. Pazīstamās Francijas eiroskeptiķes Marinas Lepēnas partija ir saņēmusi kredītu Krievijas oligarhiem piederošajā bankā Čehijā. Nav izslēgts, ka starp atbalstītajām partijām varētu būt arī jaunā Grieķijas premjera pārstāvētais politiskais spēks, kas vēlēšanās ieguva gandrīz pusi no vietām Grieķijas parlamentā.
Jau ziņots, ka "Syriza" un "Neatkarīgo grieķu" veidotā valdība pie varas nāca otrdien, kad tā nodeva zvērestu. Valdība jau otrdien arī paziņoja, ka ES būtu jāapzinās, ka Grieķija nekad nevarēs atmaksāt visu parādu, tāpēc vajadzētu pārskatīt tā dzēšanas iespējas.
