Pēdējā tirdzniecības sesija Atēnu bankā norisinājās 26. jūnijā un tā noslēdzās, tikai dažas stundas pirms Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņoja par referenduma rīkošanu ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju viedokli par starptautisko aizdevēju izvirzītajiem noteikumiem jaunas glābšanas programmas saņemšanai.
Tas izraisīja paniku grieķu iedzīvotāju vidū, pilsoņiem steidzoties izņemt naudu no saviem kontiem. Dažas dienas vēlāk valdība bija spiesta izsludināt kapitāla plūsmas kontroli, kā arī paziņot par banku un biržas slēgšanu. Bankas savu darbību atsāka 20. jūlijā, taču ierobežojumi naudas izņemšanai no bankomātiem joprojām ir spēkā. Arī darījumi ar ārvalstīm joprojām ir ierobežoti.
Ar lielu nepacietību tika gaidīts pirmdienas rīts, kad savs darbs bija jāatsāk fondu biržai. Pirms tam vairums ekspertu prognozēja, ka biržu indeksi piedzīvos ievērojamu kritumu un ir maz ticams, ka pēdējo mēnešu krīzes dēļ kaut viens uzņēmums varētu gūt peļņu.
Skeptiski noskaņoto analītiķu prognozes ir piepildījušās un jau pirmajās minūtēs pēc biržas atvēršanas šorīt tika piedzīvots 23% liels biržas indeksu kritums. Banku akcijas nokrita pat par 30%, un tikai sesijas noslēgumā atgriezās pie aptuveni 18% zaudējuma līmeņa.
Vislielāko triecienu izjutušas lielākās grieķu bankas – Pireju Banka, nacionālā banka, "Alpha banka" un "Eurobanka" -, kuras katra piedzīvojušas aptuveni 30% kritumu.
Kā ziņo aģentūra "France Press", Atēnu fondu birža ārvalstu investoriem darbojas ierastajā režīmā, taču vietējiem tirgotājiem kapitāla kontroles dēļ joprojām jārēķinās ar ierobežojumiem.
Tas nozīmē, ka grieķu investori nav spējīgi apmaksāt vērtspapīru iegādi, jo tiem ir liegta piekļuve saviem banku kontiem Grieķijā. Kā teikts piektdien izplatītajā Grieķijas Finanšu ministrijas paziņojumā, grieķu tirgotāji varēs iegādāties vērtspapīrus tikai ar līdzekļiem, kas pārskaitīti no ārvalstīm, skaidras naudas depozītiem, naudas, kas nopelnīta no vērtspapīru nākotnes tirdzniecības. Grieķijas vērspapīru regulatora pārstāvji aģentūrai "Reuters" norādījuši, ka tiks pagarināts arī aizliegums īstermiņa vērstpapīru tirdzniecībai.
"To var saukt par paniku," situāciju raksturo finanšu analītiķis Evagnels Sioutis. "Tirgū ir likviditātes trūkums, un atsevišķi tirgotāji izpārdod aktīvus, lai saprastu, cik daudz tiem īsti pieder. Viņi cenšas sasniegt kādu tirgus robežu, bet tas ir ļoti grūti, jo šajā vidē nav pircēju. To nav tāpēc, ka Grieķijas ekonomika ir smagi cietusi no kapitāla kontroles un banku slēgšanas. Perspektīvas nav skaidras," skaidro Sioutis.
Kā britu raidasabiedrībai BBC norādījusi finanšu portāla "Morningstar.co.uk" redaktore Holija Kuka, straujais biržu indeksa kritums nav pārsteidzošs, jo Grieķijas ekonomikai priekšā stāv ilgs atveseļošanās process. Pēc viņas vārdiem, tagad vislielākā uzmanība jāpievērš tam, kā notikumi attīstīsies tuvākajās nedēļās un mēnešos.
Jau vēstīts par Grieķijas valdības paziņojumu, ka tā vēlas vienošanos par trešo aizdevumu programmu ar aizdevējiem panākt līdz 20. augustam, kas ir gala termiņš 3,6 miljardu eiro parādsaistību atmaksai Eiropas Centrālajai bankai (ECB).
Pirmdien, 20.jūlijā, Grieķija jau veica parādsaistību maksājumus Starptautiskajam Valūtas fondam, ECB un Grieķijas Centrālajai bankai, ko varēja izdarīt, pateicoties valstij piešķirtajam īstermiņa aizdevumam 7,16 miljardu eiro apmērā.
Tāpat starptautiskā reitingu aģentūra "Standard & Poor's" 20.jūlijā paaugstināja Grieķijas kredītreitingu, norādot, ka valstij piešķirtais īstermiņa finansējums samazinājis iespēju, ka nākamā gada laikā Grieķija varētu piedzīvot maksātnespēju.
