- Noraida programmas pagarināšanu, kamēr nav beidzies referendums
- Otrdien ar saviem piedāvājumiem klajā nāca gan Junkers, gan Grieķijas valdība
- No referenduma neatsakās; ielās iziet arī pret Cipra politiku noskaņoti grieķi
Noraida programmas pagarināšanu, kamēr nav beidzis referendums
Eirozonas vadītājs un vienlaikus finanšu ministrs Jerūns Deiselbūms otrdienas vakarā norādīja, ka „Grieķijas valdības politiskā nostāja nav mainījusies”. Viņš uzsvēra, ka aizdot Grieķijai jaunus līdzekļus, kamēr tā nav pieņēmusi kreditoru prasības, būtu "traka" rīcība. Jau trešdien ES padome tiksies, lai spriestu par tālāku politiku attiecībā pret Grieķiju un tās ekonomiku. Tomēr, uzsvēra Deiselbūms, jebkāda jauna veida sadarbība un programma tiks vērtēta vien pēc svētdien gaidāmā referenduma.
Ziņots, ka Grieķija otrdien aptuveni astoņas stundas pirms pašreizējās starptautiskā aizdevuma programmas noslēguma ir aicinājusi noteikt divu gadu vienošanos starp aizdevējiem un Grieķiju, vēsta BBC. LTV norādīja, ka pēc būtības Grieķija lūdz atvērt trešo aizdevumu programmu Grieķijas ekonomikas uzturēšanai un prasa 29 miljardus eiro.
Tā būtu vienošanās ar Eiropas Stabilitātes mehānismu, vēstīja Grieķijas premjera Aleksa Cipra birojs. Tas segtu valsts finansēšanas vajadzības un parādsaistību restrukturizāciju.
Iepriekš vairākos ārvalstu medijos izskanēja ziņas, ka arī Eiropas Savienība (ES) Grieķijai piedāvājusi „pēdējā brīža vienošanos”.
Tikmēr „Reuters” vēsta, ka Grieķijas vicepremjers Janis Dragasakis vēlā otrdienas vakarā sabiedriskajā televīzijā lūdzis SVF pārlikt 1,6 miljardu eiro lielo parāda atmaksāšanu.
Somijas finanšu ministrs Aleksandrs Stubs gan pēc sanāksmes, kurā noraidīta turpmāka palīdzība Grieķijai, norādījis, ka eirozona pagaidām atsakās atbalstīt Grieķiju un pagarināt aizdevuma programmu. Viņš uzsvēris, ka nav iespējama nedz programmas pagarināšana, nedz parāda daļēja norakstīšana. „Lūgums pēc Eiropas Stabilitātes mehānisma iesaistīšanas vienmēr tiek izvērtēts atbilstoši ierastai procedūrai,” tviterī rakstīja Stubs.
Arī Slovākijas finanšu ministrs Peters Kažimīrs tviterī norādīja, ka pēdējais brīdis aizdevuma pagarināšanai bija nedēļas nogale. Tagad programmu vairs nav iespējams pagarināt parlamentāru procedūru dēļ.
Savukārt Latvijas Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA sacījis, ka pašlaik nenorit sarunas ar Grieķiju par jaunas programmas sākšanu. Turklāt šādai programmai arī būtu nosacījumi, kas Grieķijai būtu jāievēro.
Taču Grieķija ir atteikusies no sadarbības līdzšinējā programmā un aicina referendumā balsot pret starptautisko aizdevēju piedāvājumu, tāpēc patlaban nevar būt runa par citiem palīdzības instrumentiem. Cita situāciju būtu, ja mainītos Grieķijas attieksme, piemēram, tā atsauktu referendumu vai aicinātu balsot par aizdevēju piedāvāto programmu, skaidroja FM pārstāvis. Pašlaik nav indikāciju, ka Grieķija mainījusi attieksmi.
Jarockis arī atzīmēja - ja tiktu iedarbināts Eiropas Stabilitātes mehānisma atbalsts, tad katru reizi par kādas summas pārskaitīšanu atbalstāmajai valstij lēmums būtu jāpieņem arī Latvijas valdībai.
Otrdien ar saviem piedāvājumiem klajā nāca gan Junkers, gan Grieķijas valdība
Vēl otrdienas dienvidū Grieķijas valdība bija pulcējusies uz ārkārtas tikšanos, lai spriestu par iepriekš Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera izteikto pēdējā brīža piedāvājumu. Tajā tika prasīts pieņemt tādu kreditoru piedāvājumu, kāds tas bija piektdien pirms sarunu pārtraukšanas, pirms gaidāmā referenduma aģitēt par šāda piedāvājuma atbalstīšanu, pretī solot nepieciešamo finansējumu valsts maksātspējas nodrošināšanai. Kā ziņoja grieķu prese, pēdējo dienu notikumi esot likuši vairākiem grieķu valdības pārstāvjiem mainīt savas domas un aicināt premjerministru Aleksi Cipru piekrist Eiropas piedāvājumiem.
Taču pēcpusdienā pati Grieķijas valdība nāca klajā ar jauniem piedāvājumiem saviem kreditoriem. Grieķijas varas iestādes piedāvā noslēgt divu gadu līgumu ar Eiropas Stabilizācijas mehānismu, lai pilnībā nosegtu valsts finansiālās vajadzības, īstenojot arī paralēlu parādu restrukturizāciju. Tā kā arī Latvija izdara iemaksas Eiropas Stabilizācijas fondā, tad, piekrītot Grieķijas aicinājumam, arī Latvija ieguldītu līdzekļus Grieķijas ekonomikā.
Grieķijas valdības pārstāvji arī atkārtoti norādīja, ka savas saistības pret Starptautisko valūtas Fondu tā otrdien nespēs izpildīt, taču valsts joprojām ir atvērta sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Kā norādījis Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis, Eiropai joprojām ir iespējas atrast veidus, kā tā dēvēto Grieķijas dzīvības līniju uzturēt atvērtu, taču tam ir nepieciešama Eiropas Savienības politiskā griba. Ja Grieķija tomēr tiks atstāta bez finanšu līdzekļiem un spiediens uz Atēnām pamest eirozonu pastiprināsies, grieķija varētu iesniegt prasību tiesā.
Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka otrdien, kad ir pēdējā diena, lai noslēgtu jaunu vienošanos starp aizdevējiem un Grieķiju, nebūs nekādu sarunu, vēsta „Reuters”. Vaicāta, vai otrdien ir bijis kāds jauns piedāvājums Grieķijai, Merkele atbildējusi, ka pēdējais ir bijis piektdien un par jauniem piedāvājumiem neko nezina. Viņa arī piebildusi, ka iespējamā ietekme uz eirozonu jau ir apzināta un sekām nevajadzētu būt smagām.
No referenduma neatsakās; ielās iziet arī pret Cipra politiku noskaņoti grieķi
Runājot par to, vai gadījumā, ja vienošanās kaut vai pēdējā minūtē pirms noteiktā termiņa tiktu panākta, Grieķijas valdība atceltu svētdien plānoto referendumu, Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Eiklīds Cakalots norādījis, ka nevar Atēnām atņemt to demokrātiskās tiesības.
„Mēs šo referendumu uzskatām par ļoti svarīgu demokrātisku procesu. Tās ir grieķu iedzīvotāju tiesības brīvi paust savu viedokli. Ir jābūt ļoti nopietnam piedāvājumam, lai mēs šo referendumu atceltu,” sacīja Cakalots.
Valsts galvaspilsētā Atēnās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku otrdienas vakarā aicināja valdību piekrist aizdevēju prasībām un atcelt svētdien šim nolūkam plānoto referendumu. Viņi izkliedza "Grieķija, Eiropa, demokrātija!" un citus saukļus. Tiesa, kā norāda, "Reuters" - daudzi grieķi iestājas pret kreditoru prasībām un atbalsta valdību.
Par notiekošo Eiropā noraizējies arī ASV prezidents Baraks Obama. Viņš aicinājis gan Grieķijas valdību, gan aizdevējus visiem spēkiem rast risinājumu, lai Grieķija nebankrotētu un paliktu eirozonā. „Vienkārši sakot, mēs uzskatām, ka amerikāņi diez vai uzreiz izjutīs kādu nopietnu efektu. Vissāpīgāk tas protams būs grieķiem un protams tas negatīvi ietekmēs Eiropas izaugsmes rādītājus. Savukārt ja Eiropa neaugs kā nākas, tas ietekmēs gan mūs gan Brazīliju. Tie ir būtiski eksporta tirgi un tam var būt samazinoša ietekme uz visas pasaules ekonomiku,” sacīja Obama.
Taču vairums ekspertu tomēr uzskata, ka Grieķijas maksātnespēja ir nenovēršama un tā iestāsies vienos naktī pēc Latvijas laika, kad beidzas noteiktais termiņš parāda atmaksai Starptautiskajam Valūtas fondam.
Kā norāda izdevums „Wall Street Journal”, nespējot atmaksāt savus parādus uz izpildīt arī vietējās finanšu saistības Grieķijas ekonomika un finanšu sistēma faktiski sabruks. Izdevums gan norāda, ka Grieķija no Starptautiskā valūtas Fonda var tikt izslēgta tikai tad, ja tā savas parādsaistības nav izpildījusi divu gadu laikā, savukārt īstermiņa sankcijas no fonda puses ir visai ierobežotas.
Jau ziņots, ka eirozonas valstu finanšu ministri sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos. Savukārt otrdien Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis atzina, ka valsts nespēs 30.jūnijā atmaksāt daļu parāda. Toties Ciprs piezīmēja, ka pēc svētdien gaidāmā referenduma ir gatavs atkāpties, ja referendumā nobalsos par vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas.
Pašreizējā starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai beigsies jau otrdienas vakarā. Tas ir arī laiks, kad Grieķijai būtu jāatdod Starptautiskajam Valūtas fondam vecs parāds 1,6 miljardu eiro apmērā. Domājams, ka Grieķija nespēs to izdarīt, kas izraisīs defoltu. Kopumā, kā ir aprēķinājusi ziņu aģentūra „Reuters”, Grieķija ir parādā starptautiskiem aizdevējiem gandrīz 243 miljardus eiro. Tās lielākais kreditors ir Vācija.
