Divus mēnešus pirms Francijas prezidenta vēlēšanām varas iestādes ir nopietni ķērušās klāt izmeklēšanai par iespējamo naudas izkrāpšanu no Eiropas Parlamenta (EP) budžeta, ko esot veikuši radikālās Francijas “Nacionālā frontes” politiķi.
Aizvadīto dienu laikā partijas galvenajā birojā Parīzes pievārtē ir notikusi kratīšana un vēlāk uz nopratināšanu tika izsaukta partijas līderes Marinas Lepēnas biroja vadītāja Katrīna Griseta un miesassargs Tjerī Ležjers.
Tiek uzskatīts, ka Lepēna abiem esot piešķīrusi fiktīvus amatus viņas politiskās grupas birojā EP, lai varētu samaksāt algas uz Eiropas nodokļu maksātāju rēķina. Tomēr pēc būtības abi nekad nav veikuši ar parlamentu saistītus pienākumus. Šādi no EP budžeta esot izkrāpti ap 340 000 eiro.
Lepēna līdz šim ir atteikusies atmaksāt naudu, kas pēc EP administrācijas domām ir iztērēta nelikumīgi.
Tā vietā viņa ir vērsusies tiesā gan pret parlamentu, gan pret Eiropas krāpšanās apkarošanas dienestu OLAF un citiem.
Pēc nopratināšanas miesassargs esot atbrīvots. Savukārt pret Lepēnas biroja vadītāju ir izvirzītas apsūdzības. Komentējot šos notikumus odiozā Francijas politiķe apšaubīja iekšlietu un tieslietu sistēmas neatkarību, norādot, ka lietas izmeklēšana ar nolūku tika atjaunota īsi pirms vēlēšanām. Lepēna arī piebilda, ka Francijas iedzīvotāji mākot atšķirt patiesu skandālu no politiskām intrigām.
Tik tiešām šis skandāls pagaidām nav ietekmējis Lepēnas popularitātes reitingus. Viņa joprojām ir viena no vadošajiem kandidātiem, un ir sagaidāms, ka viņa spēs iekļūt otrajā, izšķirošajā balsošanas kārtā. Tā notiks maija sākumā. Tomēr Lepēnai varētu būt sarežģīti iegūt vairāk nekā 50% vēlētāju atbalstu otrajā kārtā cīņā pret konservatīvo Fransuā Fijonu vai centrisko Emanuelu Makronu.
Bijušā premjera Fijona reitingi ir pamatīgi sarukuši pēc skandāla ap viņa sievas Penelopes fiktīvo nodarbināšanu partijā.
Viņa esot saņēmusi ap 700 000 eiro gadā, lai gan ir maz pierādījumu tam, ka viņa ir darījusi jebkādu darbu partijā.
Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Makrons ir ieguvis jaunu sabiedroto – Fransuā Bajru. Viņš trīs reizes ir kandidējis uz Francijas prezidenta krēslu un agrāk tika uzskatīts par nozīmīgu centrisku spēku Francijas politikā. Bajru paziņoja par savu atbalstu Makronam, piebilstot, ka viņiem būtu jāapvieno spēki, lai nepieļautu Lepēnas nokļūšanu pie varas.
Kā zināms, “Nacionālās frontes” vadītāja ir kvēla Krievijas prezidenta Vladmira Putina atbalstītāja. Ievēlēšanas gadījumā Lepēna ir solījusi sarīkot referendumu par Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
